Paterson Sajūsmas pilnā analogā rutīna

Jau trešā diena pēc Jim Jarmusch “Paterson” noskatīšanās, bet domas atkal un atkal atgriežas pie režisora filmā izveidotās pseido-realitātes – rāmās, sakārtotās, delikāti saderīgās krāsās nopindzelētās, bet tik skaisti noplukušās. “Paterson” apzināti un izteikti analogā pilsētvide un notikumu virknējums – galvenā varoņa ikdienas rutīna, sajūsmina ar pieticību formā un stindzinošu mieru pasniegšanas veidā. Gluži kā filmā rakstītās dzejas rindās filma dienas un nedēļas pasniedz eleganti vienkāršotas, romantizētas un atbrīvotas no piņķerīgiem, kopbildei nebūtiskiem, sīkumiem. Tā “māca” vērot, klausīties un (varbūt) paklusēt. Un kas visbūtiskākais – tā atgādina, ka mūsu “dzīves naratīvs” var būt tikpat vienkāršs un nesamezglots, tikai jāspēj to tādu izvēlēties.