“11 in 3” jeb Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu diplomdarbu īsfilmu apskats

Latvijas Kultūras akadēmijas 2012. gada Filmu režijas un TV un video operatoru mākslas absolventi vēlas parādīt savas diplomdarba filmas plašākai publikai. Skate notiks no 26. līdz 28. novembrim kinoteātra „Splendid Palace” mazajā zālē. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt Latvijas publiku ar jaunajiem Latvijas kino talantiem un parādīt viņu sniegumu.

 

Rādītas tiks 11 filmas, kurās lomas atveido pazīstami Latvijas aktieri – Andris Bulis, Mārtiņš Vilsons, Varis Vētra, Baiba Broka, Jānis Skanis un citi. Vienā no filmām galveno lomu atveido arī aktieris no Lietuvas – Gediminas Gutauskas -, savukārt citā palīdzējis operators Perttu Inkilä no Somijas. Katrs varēs atrast filmu savai gaumei, jo skates repertuārā būs gan komēdijas, gan drāmas, gan arī dokumentālās filmas.

 

Skate ir īpaša, jo Latvijas Kultūras akadēmija ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā apgūt filmu režiju. Studenti „Filmu režijas” un „TV un video operatora mākslas” programmas absolvē reizi četros gados.


(preses relīze)

 
 

“Svešums”

Svesums

 Režisors Renārs Horsts, operators Jānis Ābele

Īsfilma un nekas vairāk. Ne tā, ka slikti, bet nekas īpašs – diezgan veiksmīgs vingrinājums stāsta izklāstā. Skice iespējams garākam stāstam par kādreiz daudzsološu hokejistu, kas zaudējis virzienu dzīvē, jo gūtais savainojums liedzis turpināt karjeru profesionālā līmenī. Mulsums ikdienā un bezmerķīga plūšana pa dzīvi. Priecē patrulie, bet dabīgie dialogi lielākajā daļā ainu. Fināls ar citātu no grāmatas pilnībā sabojāja iepriekš nostādīto filmas intonāciju.

 
 

“Vējš pelēkās priedes nolauza”

Vejspelekaspriedesnolauza

Režisore Madara Dišlere, operators Jurģis Kmins 

Pamatīga neatkarīgā kino sajūta un momentāna filmēšanas vietas – Liepājas atpazīstamība piešķir šīs īsfilmas turpmākajiem notikumiem spēcīgu garšu. Patīkami maz dialogu, kas aizstāti ar kadrējumu un ķermeņa valodu. Kas pārsteidza – vienlīdz labi tiek pasniegts komiskais, skumjais un traģiskais. Kā arī savstarpēji saistīto cilvēku atsevišķie stāsti, kas finālā tiek iekadrēti vienā ainā, ir kā skaista šleipe īsfilmas noslēgumam. No dotajiem pilnīgi noteikti izdotos arī pilnmetrāžas spēlfilma. Ļoti laba pēcgarša.

 

“Vecmamma, kas tu esi?”

Vecmamma_kas_tu_esi

Režisore Santa Skutele, operators Jurijs Skorobogatovs

Diezgan veiksmīgs apvienojums dokumentālajai un spēlfilmai. Dažbrīd šķita, ka spēlfilmā iekļautās iespējamo vēsturisko notikumu rekontrukcijas ainas ir nedaudz par stīvu, bet tas pat nav svarīgi, jo kopējā filmas forma ar savu persnonisko un intīmo pieeju ir ļoti saistoša. Dzīvais tēlojums, kur nevar tā īsti manīt aktierspēli, papildināts ar sadzīviskiem jokiem, kopā veido labu pamatu līdzpārdzīvojumam par romantisku uzskatītajam stāstam, pat par spīti šausminošajiem faktiem.

 

“Četri mielasti”

Cetri-mielasti_2

Režisore Liene Linde, operators Dainis Juraga 

Ļoti labs uzstādījums un pamats pilnmetrāžas filmai. Radinieku savstarpējā rīvēšanās un līdzsadzīvošana neskatoties ne uz ko, ir filmas pamatspēks. Ja dēla dzīves ieskicējums veiksmīgi papildina filmas komisko pusi šajā kopējā traģikomiskajā stāstā, tad meitas diezgan klasiskais bēdu stāsts manās acīs nedaudz tomēr pazemināja filmas vērtību. Lai arī kādi cilvēki atveidoti, patīkama īstā un nesamākslotā latvieša un attiecīgi arī latviskuma attainojums. Spēcīga, bet simpātiska ironija par mūsdienu neīstumu, kuru pasvītro īsfilmas angliskais nosaukums – Fake Me Happy New Year. Operatora darbs gan man šķita nepiemērots/neveiksmīgs – pārāk daudz vietās atgādināja, ka vēroju (atvainojiet) neprofesionālu īsfilmu. Īsfilma, kas izpelnījās visvairāk smieklu un aplausu.

 

“Robeža”

Robeza

Režisors Gundars Jakobsons, operators Perttu Inkilä 

Īsfilmas noskaņā saskatāma līdzība ar filmu How I Spent My Summer, kā arī aina ar skraidelēšanu pa mežu gaužām atgādināja filmas The Beach jukušo DiCaprio. Kopumā, kaut mazliet par miegainu, jo bija saprotams, uz ko viss stāsts virzās, tomēr skaisti nofilmēts stāsts par iekšējo cīņu un savām attiecībām ar tēvu un mīļoto meiteni. Vairāk smalko detaļu, un mazāk mēģinot atdarināt citos kinodarbos redzēto, un būtu ļoti, ļoti labs darbs.

 

“Augustas”

Augustas

Režisors Armands Začs, operators Jānis Reinfelds

Īsfilma par lietuviešu bandītu nedienām un bandas zaļknābja (it kā) iekšējo svārstīšanos, vai turpināt iesākto kriminālo ceļu vai, bēgot prom, izbeigt. Salīdzinot ar citām īsfilmām, šajā vismazāk var just paša autora pienesumu par personīgi piedzīvoto. Brīžam pārāk atgādina neseno pilnmetrāžas filmu Cilvēki Tur, kas varbūt arī nebūtu tas sliktākais, bet, neiznesot stāsta gaisotni pietiekami augstā līmenī, līdzinās Krievijā ražotiem seriāliem par krimonogēnajām aprindām. Pārsvarā tā neīsti un savārstīti no citās filmās redzētā.

 

“Izmēģinājuma aģente”

Izmeginajuma_agente_screenshot

Režisore Zane Frolova, operators Pēteris Sudakovs 

Lai arī spilgta galvenā varones atveidotāja un personāžs, īsfilma, kas spēcīgi sirgst ar latviešu filmu klasiskajām problēmām (teatrālums, neloģika un atdarināšanas sajūta visās ainās). Es gan neko negribu apgalvot, bet tikai faktam – tieši šajā īsfilmā (šķiet) ir visvairāk profesionālu aktieru. Mazliet žēl galvenās aktrises dēļ, jo ideja ir jauka un patīkami romantiski naiva.

 

“Mans hobijs ir dzīve”

Mans_hobijs_ir_dzive3

Režisore/operatore Lelde Goba 

Dokumentālā īsfilma par jauniešiem, kam diagnosticēta šizofrēnija. Ļoti veiksmīgi izvēlēti jaunieši ar interesantiem un dažādiem raksturiem. Režisore profesionāli ieskicējusi viņu ikdienu, domas un nākotnes plānus. Patīkams akcents uz pozitīvo.

 

“Gvido pēdējais uzaicinājums”

Gvido_pedejais_uzaicinajums

Režisors Ingus Drulle, operators Oskars Briedis

Divu rūdītu vecpuišu koķetēšana ap jaunības simpātiju, kas puiciskās neapdomības dēļ beidzas traģiski. Otra īsfilma, kurai neskatoties uz veiksmīgiem elementiem, viss labais tiek samīņāts ar nepatīkami klasisko un neveiksmīgo latviešu filmām raksturīgo izpildījumu. Atpazīstami aktieri, šaušelīgs apgaismojums un nepārdomāts kadrējums nogremdē pat ainas ar labu komisko potenciālu. Starp traģiskajiem un komiskajiem notikumiem nevarēju saprast iecerēto dominējošo intonāciju.

 

“Siltums”

Siltums

Režisors Kristaps Krūmiņš, operators Aleksandrs Grebņevs

Uzreiz ir pamanāms, ka autors ir skatījies un daudz ko mācījies no mūsdienu kino. Gan filmēšanas lenķi, gan kadrā ietvertais spilgti apliecina vēlmi ar bildi pasniegt vairāk nekā vārdiem. Praktiski vienmēr tas arī izdodas (dažbrīd sapņaino kā no bērna skatpunkta īstenoto filmēšanas manieri nomainīja šeit nepiemērotais “trīcošās rokas” paņēmiens), un rodas pilnvērtīga perspektīva, kas tverta maza puikas acīm. FIlmas centrālais notikums – vecāsmammas nomiršana un bēres, ļoti veiksmīgi papildinātas ar bērnišķīgu pozitīvismu.

 

“Medaļu cena”

Meda

Režisore/operatore Elga Dudareva

Dokumentālā īsfilma par sportistiem un viņu medaļām. Tajā viens vēl tās krāj, otrs tās nosauc par bezjēdzīgām, bet trešais vēlas pārdot, lai uzceltu sev pirtiņu. Savā būtība skumjš vēstījums pasniegts ar labu humora un viegluma sajūtu. Precīzi un atbilstoši formātam izvēlēti monologi, kas ātri iepazīstina ar filmas varoņiem, to likteņiem un viņu skatījumu uz profesionālo sportu. Ļoti dažādi viedokļi. Interesanta skatāmviela.

 

Titulbilde

 

Nobeigums jeb ko gan es zinu

Secinājumam jāsaka, Latvijā ar dokumentālo kino ir un būs viss kārtībā, bet spēlfilmās, lai arī redzu spēcīgus pieteikumus, vēl kādu brītiņu nāksies pieciest jau visiem zināmās problēmas. Kaut kā aizdomas, ka režisori, ņemot profesionālus un tautās zināmus aktierus, neapzinās cik ļoti grūti no viņiem būs izspiest ko nebijušu un dzīvu – nesamākslotu. Jā, ar viņiem, iespējams, ir vieglāk sasniegt kaut kādu minimālo kvalitātes līmeni, bet tikpat ātri arī (priekš lielākās daļas) griestus. Sanāk tāds plus lielā mīnusā. Cieš skatītājs, un veidotāji, gribētu cerēt, nesasniedz plānoto. Skrupulozāk jāizvēlas aktieri un precīzāk jāiztēlojas atveidotāju piemērotību konkrētajai lomai.

 

Spilgti manāma nepieciešamība iekļaut savā darbā personīgi pārdzīvotu notikumu interpretāciju. To, ka autori ietekmējas un veido ko līdzīgu, es neuzskatu par mīnusu un slinkuma izpausmi, bet ar to ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tomēr zīmīgu ainu kopēšana ir riskants pasākums un atmaksājas tikai jau pieredzējušiem režisoriem.

 

Laikā, kad tehnoloģijas attīstās nenormālā ātrumā, filmēšanas kamerām un bildes pēcapstrādei vajadzētu pievērst milzīgu uzmanību. Nav vairs laiki, kad visiem pluss-mīnus bija vienādas kameras, un filmēšanas iespējas bija ierobežotas. Šobrīd ar pareizo kameru, lēcu, lenķi ir iespējams panākt tik milzīgu efektu, ka grēks šīs iespējas laist garām. Vajag tikai izdomu.

 

No manis kā skatītāja vēl viens ieteikums jaunajiem censoņiem. Jau tagad pievērsiet lielu uzmanību ne tikai savai filmai, bet arī materiāliem, kas iepazīstina ar to. Sākot no greetings video un treileriem, beidzot ar  plakātiem un komunikāciju internetā. Potenciālais skatītajs novērtēs un izlems skatīties vai nē jūsu darbu dažu sekunžu laikā. Ja tās būs paviršas (vai kā dažos gadījumos treilera un plakāta nav vispār), tad nāksies vien samierināties ar pilnu zāli bezmaksas seansā (bezmaksas vīns un uzkodas), un pārdesmit apmeklētājiem nedēļā, kad par filmas apmeklējumu būs jāmaksā. Gluži vienkārši pārsvarā gadījumos par tapušajiem darbiem potenciālajiem skatītājiem nav informācijas, un tās apmeklēs tikai entuziasti. Te pat par kvalitāti nav runa, jo ar labu reklāmu un izdomātām birkām, var arī panākt izpārdotas zāles sliktām filmām (piemēri nav tālu jāmeklē).