2013.g. Janvāra Labākās & Sliktākās filmas

LABĀKĀS

Pieczvaigžnieces un Četrzvaigžnieces:

vvvvv

Django Unchained (2012)

Neklausieties visus īgņas, kas Django Unchained dēvēs par režisora meistarstiķu atkārtošanās iemiesojumu un teju garlaicīgu, viekārši labu kino. Nenoliedzot, ka tur ir daļa taisnības, jo praktiski jebkurš režisors strādā ar sev raksturīgu rokrakstu, kuru no filmas filmā var atpazīt un tādejādi arī dēvēt kā atkārtošanos, pēc Django Unchained noskatīšanās ir tāda kā īpaša notikuma un mazliet svētku sajūta, kas rodas no atkaltikšanās ar patīkamajām emocijām un gaidītā rezultāta materializēšanās. Arī nežēlīgums un asiņu daudzums filmā ir diskutabls un dažādi uztverams apstāklis, jo, manuprāt, nevienā brīdī kāda tēla nāve vai asiņu sļakata, gluži kā Coca Cola reklāmās, nav bez komēdijas elementa. Vienalga, vai tā ir pārspīlēta kādas klasiskas filmas sumināšana, one-liner joka piedēklis vai ironija par kaut ko mietpilsonisku, smaids no sejas nepazūd.

.

.

vvvvv

A Late Quartet (2012)

Ja tiek pāri neticībai, ka šie aktieri prot spēlēt instrumentus un atveido vienu no vadošajiem muzikantiem savā sfērā, filma aizrauj ar attiecību līkločiem un dažādajiem raksturiem, kuri spilgti papildināti ar klasisko mūziku un tās izpildījuma līdzību ar cilvēku dzīvēm.

.

.

vvvv

Zero Dark Thirty (2012)

Jauno laiku eposs. Ar visiem tā plusiem un mīnusiem. Tas noteikti nav Hurt Locker un nav arī Black Hawk Down. Drīzāk tas ir tuvāk Bourne filmu sēžu zāļu un novērošanas telpu elementu apvienojumam ar femīno īpašību uzvaru par veču loģisko ciparu kalniem.

.

.

vvvv

The Paperboy (2012)

Sulīgs lubenes notikumu atainojums. Izpildījums aizēno galveno stāsta līniju, bet kas patīkami pārsteidz, tas netraucē. Pat saista un rada īpašu filmas noskaņu, kur šiem stāstiem diezgan standartīgie tēli izplidās uz pilnu klapi un pasniedz filmu augstāk nekā stāsts sola.

.

.

vvvv

The Thieves (2012)

Spraigs, Holivudiski ierasts (labā ziņā), zagļu bandas kopā sanākšanas un viena lielā laupījuma izpildīšanas un pēcāko sūdu savārstīšanas, gabals, kas ne mirkli negarlaiko. Daļēji Holivudisko izgājienu piešprices dēļ, daļēji klasikās un mūžīgās atriebes kāres dēļ. Ir arī uzmešanas, un daudz.

.

.

vvvv

The End of Love (2012)

Brīnišķīgs stāsts par vientuļo tēvu un mazu puiku. Ārkārtīgi spilgti atainota mīlestība un naids pret mazo radību. Tēva kliedzošā vēlme turpināt savu dzīvi, karjeru un beznosacījumu mīlestības pret bērnu mīšanās līdz pat tuvu vājprātīgiem izgājieniem.

.

.

vvvv

Compliance (2012)

Sākotnēji mazliet kaitina un uz beigām vispār šķiet nereāli tupa, pēc savas notikumu attīstības, bet tad, kad aptver, ka based on true story, paliek šķērmīgi ap dūšu. Savā izpildījumā izcils mini trillerdrāmas paraugs.

.

.

SLIKTĀKĀS

Divzvaigžnieces un sliktāk:

v

John Dies at the End (2012)

Man apsolūti netverams produkts, kas ar katru minūti brauca dziļāk savā izpausmju universa idiotiskumā. Kuram pilnīgi noteikti atradīsies savi fani (ja jau pat Paul Giamatti iesaistīts).

.

.

vv

The Bay (2012)

Kārtējais Found footage šausmeklis. Nekā, fundamentāli, jauna. Apmierinās ar sabiedēšanu un pretīgu kukaiņu šausminošo mutācijas un vairošanās ātruma biedēšanu.

.

.

vv

Kon-Tiki (2012)

Jā, leģenda, un jā, skaisti, bet galīgi neinteresanti un klišejiski. Turklāt notikumi okeāna viducī kaut kā baigi atgādināja Life of Pi atgadījumus. Protams, ka sakritība, bet šai stīvajai un klasiski veidotajai filmai tas galīgi nenāk par labu.

.

.

vv

The Color Wheel (2012)

Iespējams, ja stāsts nebūtu veidots apzināti/uzspiesti jokains un balstītos uz dīvainajām sitācijām un savdabīgajiem tēliem, filma būtu dzīvelīgāka un ticamāka. Tagad bija tāds teātrītis ar pāris spilgtiem momentiem.