Ar jaunu sparu [filma: Amazing Spider-Man 2 / Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks 2]

Jau ar pirmo ainu, kur redzama pakaļdzīšanās pa Ņujorkas ielām, jaunākā pilnmetrāžas seriāla Spider-Man sērija patīkami pārsteidz. Jā, protams, nu jau tas ir gana tradicionāls standarts iesākt filmu ar spraigu ainu, kas vai nu pilnībā nav saistīta ar turpmākajiem filmas notikumiem vai ir saistīta tikai ļoti nosacīti (šoreiz otrais gadījums), bet jau ar šīm ainām ir jūtamas izmaiņas un kaut kādā ziņā jaunrade, kas tik ļoti trūka pēc vairākuma domām pāragrajā Marvel supervaroņa atkalatsākšanās filmā, ko pirms diviem gadiem režisēja tad vēl absolūti komerckino, kur nu vēl komiksu supervaroņu ekranizācijā, nepieredzējušais Marc Webb (500 Days of Summer).

 

Tā vien izskatās, ka visiem nezināmu iemeslu dēļ, vajadzēja izspiest jaunu (mazliet citādu) Spider-Man rašanās stāstu, kuru piedāvāt tiem mazajiem skatītājiem, ķipariņiem, kuri nepiedzīvoja, vai arī vecāki nevar sagādāt, režisora Sam Raimi Spider-Man triloģijas DVD ar Tobey Maguire titullomā, kas aizsākās 2002. g. un izčākstēja vien piecus gadus pirms “pārstartētās” Spider-Man filmu sērijas, kas tagad tiek dēvēta par Amazing Spider-Man. Šajā filmā galvenajā lomā labs aktieru Jesse Eisenberg un Robert Pattinson draugs, salīdzinoši mazpazīstamais Andrew Garfield (The Social Network, Never Let Me Go) un viņa draudzene, The Help, Easy A, Zombieland zvaigzne, aktrise Emma Stone.

 

Negribīgi, un jāsaka diezgan vārgi, atjauninātās franšīzes veidotāji tikuši pāri nevienam nevajadzīgajam ievadam par Spider-Man rašanos, lielo sāpi ģimenē un iepazīšanos ar mīlestību, Gwen Stacy, otrais Amazing Spider-Man atvēzējas daudz labākam un interesantākam stāstam par mūžīgā taisnības cīnītāja un pilsētas iedzīvotāju aizsargātājam Spider-Man. Ja neņem vērā šādu tādu no komiksiem pazīstamo varoņu jau iepriekš diezgan kaitinoši paredzamo izgājienu obligāto atrādīšanu, jaunākā sērijas ir raibs, pārsvarā jautrs un īsts, bez tur jau mazliet apnicīgās supervaroņu sāgu dark & realistic stila ievirzēm, komiksu grāmatas pārnesums uz lielajiem ekrāniem. Turklāt, kas nav mazsvarīgi, beidzot Spider-Man tradicionālā aizraujošā un jautrā šūpošanās paša izšautajos tīklos/pārvietošanās pa pilsētu ir daudz maz realitāti imitējoša un ir sajūta (filmu skatījos 3D formātā), ka tas notiek pa īstam – iepriekšējās filmās pārsvarā ainu nebija “smaguma” sajūtas, kas mazliet zaga visas lēkāšanas mehānikas ticamības momentu.

 

Tā pat arī jāuzteic Amazing Spider-Man 2 cilvēcisko attiecību, precīzāk Spider-Man a.k.a. Peter Parker un Gwen Stacy sarežģīto savstarpējo attiecību atainojums. Beidzot tās neizskatās kā skaistas un plakanas pastkartītes ar sadomātām problēmām, ko tagad (tikai lai būtu ko darīt) viņiem jārisina – tām ir jūtams dziļums un kas ne mazsvarīgi (young adult literatūras ekranizāciju ērā kā milzīgas sērga viens pēc otra uzrodas vārgi aktieri – smukģīmīši) smukie aktieriem uz ekrāna redzama jūtu ķīmija. Protams, palīdz tas, ka šie aktieri arī ārpus Spider-Man filmas ir pāris, bet, kā zināms, tas ne vienmēr ir noteicošais faktors. Abi aktieri spējuši savus tēlus padarīt par īstiem cilvēkiem, kas nav kā gaismas slēdzīši: priecīgi/skumji – nav kā savaņģoti dzīvnieciņi, kuri izlaisti no būra, lai atrādītu iedresēto triku. Filmā pat ir joks par dramatismu kāpinošo un galvenā ļaundara Electro tematisko mūziku, kuru, kā izrādās, dzird arī filmas varoņi.

 

Arī filmas noslēguma ainu sekvence, kas šķietami ievada nākamās filmas notikumos, nav ar kaitinošo aprāvumu svarīgākajā momentā, bet gan ar pozitīvu, pacilājošu un all-american sajūtu, ka viss atkal ir labi, cīņa ir atsākusies un kaut kādā ziņā ir atgūts līdzsvars, lai uzmundrinoši un bērnišķīgi varētu iesaukties: jā!… un gaidīt nākamo Amazing Spider-Man filmu.

.

Vērtējums: 4 / 5

.