Bailule ar septiņdesmito gadu atmosfēru [filma: The Conjuring / Ļaunuma izsaukšana]

Apgalvojums, ka filmas pamatā ir patiesi notikumi, mūsdienu kino pasaulē ir tik nodrillēts, ka tam tic tikpat daudz cilvēku kā sezonas atlaidēm mēbeļu veikalā. Arī solījumi, ka filma ir šaušelīgākais un pārsteidzošākais notikums šausmu filmu žanrā pēdējo …(vienalga) gadu laikā, uzrunā tikai tos, kuri sacītajā neiedziļinās vispār vai notic visam ko reklāma baro.

 

Arī skepse par Āzijas izcelsmes režisoru veikumiem Holivudā filmai The Conjuring par labu nenāk, vismaz man. Protams, ir labi piemēri režisoriem (Wong Kar Wai (My Blueberry Nights), Ang Lee (Sense and Sensibility, Life of Pi, Brokeback Mountain), Chan-wook Park (Stoker) un tas pats John Woo (Hard Target)), kuru Holivudā tapinātās filmas nepavisam nav kauna traips viņu karjerā. Bet, kā jau ierasts, slikto atminas ilgāk un spilgtāk, tādēļ kaut kā brāļu Oxide Pang Chun, Danny Pang Bangkok Dangerous, Takashi Shimizu The Grudge diloģija un pavisam nesenā Jee-woon Kim Arnold Schwarzenegger stand-alone atgriešanās, filma The Last Stand ir pirmais, ar ko asociē kārtējā Āzijas režisora veikumu Holivudā.

 

Bet patiesībā, iepriekš minētajam ar filmas The Conjuring režisoru James Wan nav nekāda sakara, jo gluži vienkārši Malaizijā dzimušais un Austrālijā augušais jaunskungs savā dzimtajā kontinentā nav radījis nevienu filmu – smagās pārejas uz Holivudas mašinēriju nav bijis. Šausmu filmu žanra pazinēji šo vīru zinās kā filmu Saw sēriju aizsācēju, bet spriedzes filmu fani būs uzgūglējuši filmas Fast & Furious 7 sakarā. James Wan raksturīgs ar salīdzinoši maziem filmas budžetiem paveikt brīnumus un kases ieņēmumos daudzkārtīgi pārsniegt tēriņus – Saw un Insidious budžeti ~1,5 milj. $, ieņēmumi ~20 milj. $, bet The Conjuring, 20 milj. $ budžetam pretim lepni gozējas jau ~130 milj. $ ieņēmumi.

 

Filma The Conjuring noteikti nav bailuļu šedevrs un nekādus lielus soļus šī žanra attīstībā neveic. Tieši pretēji – The Conjuring ļoti strikti pieturās pie ierastā, zelta standartiem, kas pateicoties smalki veidotam stilam un pamatīgi nokaitētai atmosfērai, ir labs pamats jaudīgai žanra filmai. Šķiet, pilnīgi visas klišejas, kas saistītas ar filmām par ļaunajiem gariem, ir sastopamas šajā filmā. Durvju virināšanas, grīdas čīkstēšana, bērnu balsis, lelles un raustīšanas aiz kājām – pilnīgi viss šeit tiek izmantots. Un jāsaka, ka ārkārtīgi efektīvi un šķietami svaigā veidā.

 

Manuprāt, režisoram izdevies atdzīvināt jau sen nodrillētos un visādi jau neefektīvos elementus, pateicoties filmas vizuālajam stilam. Ļaunuma izsaukšanas notikumi risinās septiņdesmitajos gados. Un ne tikai filmas dekorācijas, rekvizīti un aktieru kostīmi ir atlasīti nevainojami, bet arī operators John R. Leonetti ir filmējis imitējot tā laika filmēšanas stilu. Kā arī, varbūt analizējot – slinka, bet man šķita jauka atsauce uz mums visiem zināmu šausmu filmu, ir neierastas uzvedības putni, kas nezināmu iemeslu dēļ metas pret mājas sienām un automašīnu stikliem.

 

Filmas pirmā daļa, riskējot pazaudēt neuzmanīgā skatītājā – popkorna rijēja uzmanību un interesi par uz ekrāna notiekošo, diezgan lēnām un pamatīgi iepazīstina ar pasauli, kurā risinās notikumi. Varbūt nedaudz pārlieku daudz uzsverot ļauno garu izdzinēju priekšvēstures detaļas, bet labi akcentējot spēles noteikumus un kopējo atmosfēru.

 

P.S. Jā, pat visiem zināmajai spēlei Paslēpes, šeit ir savi noteikumi un zosādu uzdzenoša izspēle.

4 stars