Bez pārliecības, kas notiek [filma: Sabotage / Sabotāža]

Interesants gadījums – režisora David Ayer jaunākais sūro poliču un bandītu stāsts Sabotage ar leģendāro aktieri Arnold Schwarzenegger priekšgalā. Bez austriešu aktiera filma Sabotage sapulcējusi paprāvu vidējā un augstā plauktiņa aktieru komandu, kuriem teorijā vajadzēja nodrošināt labu fonu un vajadzīgajās vietās paspilgtināt izspēlējamo situāciju, bet rezultātā sanācis izveidot pamatīgu haosu. Bet interesantu haosu… kā vērojot draugus, spēlējam amatieru futbolu, – visi bļauj, mēģina izspēlēt “kombenes”, bet īstenībā katrs ir pats par sevi, turklāt ne īpaši pārliecināts par to, ko dara.

 

Ne īpaši bieži gadās filmas, kas neapšaubāmi ir sliktas filmas (pat nebūtiski kāpēc sliktas), bet viss tajās notiekošais raisa ziņkāri, interese par ekrānā notiekošo ir līdzīga, kā tas ir ar labām filmām. Protams, slikto filmu gadījumā nepārtraukti tiek meklētas arvien vairāk lietas, pie kā piekasīties, sašutumā saraukt uzacis un galu galā pasmieties. Ļoti spilgts un atmiņā paliekošs gadījums būs filma Sabotage.

 

Man pat māc šaubas, vai ir jēga iedziļināties, kas un kāpēc ar šo filmu nav kārtībā, jo tā vien šķiet, ka pilnīgi visi būtiskākie pirmsfilmēšanas, filmēšanas laikā un montāžas laikā priekšstati par to, kāda filma tiek veidota mainījušies ik pārdienas… vai attiecīgi, kāds konkrētajā dienā garastāvoklis.

 

Labs attaisnojums haotiskajam iznākumam ir režisora paziņojums, ka sākotnējā Sabotage versija esot bijusi trīsstundīgs (!) mistisks trilleris ar drāmas elementiem. Kā jau jūs saprotat (un tur es varētu teorētiski piekrist), filmu studija šāda veida filmu tā kā īsti negribēja akceptēt. Kaut vai tāda vienkārša iemesla dēļ, ka būs grūti atrast cilvēkus, kuri Schwarzenegger vēl uztver nopietni. Attiecīgi studijas ieviestās korekcijas – samontētā stundu un četrdesmitdeviņas minūtes garā filmas versijas, kurā akcents ir uz spriedzes ainām ar šāvieniem, sprādzieniem un pakaļdzīšanos, rada neuzmanīgi skatīta seriāla iespaidu, kur teorētiski saprotams, kas notiek, bet ik pa laikam ir detaļas, kas tā arī paliek bez izskaidrojuma (kā man ziņo arī cilvēkiem, kas filmu redzējuši divreiz).

 

Lupatiņu segai līdzīgā scenārija visdīvainākā un nevajadzīgākā sastāvdaļa ir filmā redzamā vardarbība. Sabotage uzstājīgi un regulāri demonstrē izteikti asiņainus kadrus, kas bieži vien pārsteidz pat rūdītus bojeviku un seriāla Hannibal skatītājus. Grūti saprast arī šī elementa klātbūtni šajā filmā.

 

Gribētu teikt, ka katram var gadīties, un gaidīsim, ko tad režisors David Ayer, kurš reiz sarakstīja scenāriju filmai Training Day, mums piedāvās nākotnē, bet diemžēl pēc Sabotage redzētā, iepriekšējiem režisūras darbiem Street Kings, Harsh Times un End of Watch, personīgi es, vairs neloloju nekādas cerības un man nav nekādu ilūziju, ka Ayer ir labs režisors.

.

Vērtējums: 2 / 5

.