Bezjēdzīgā naudas pelnīšanas šļura [filma: Runner Runner / Uz Visu Banku]

Pirms kāda laika šķita, ka Justin Timberlake aktiera karjera ir ar augšupejošu attīstību un cerība, ka kādbaltdieniņ viņš piedalīsies kādā patiešam zīmīgā filmā vai nospēlēs ikonisku lomu, bija diezgan reāla. Bet tagad, kopš 2006. gada filmas Alpha Dog, kurā ievēroju viņu kā aktieri ar labu aktiera potenciālu, ir pagājuši 7 gadi, izvērtējot viņa līdzšinējās lomas, šķiet savas labākās lomas šis aktieris nospēlēja režisora David Fincher filmā The Social Network un Will Gluck komēdijā ar zobiņiem Friends with Benefits. Visas pārējās, aptuveni 20 lomas vērtējamas kā viduvēji labas, bez īpaši atmiņā paliekoša snieguma. Vēl ir cerības uz brāļu Koenu filmu Inside Llewyn Davis, bet, kā saprotu, tajā Justin Timberlake nav sevišķi liela loma.

 

Arī Ben Affleck man nekad nav šķitis tik varens aktieris un nu jau arī režisors, kā visi viņu dēvē. Man patiesi galvastiesu pārākas par viņa pēdējo režisēto filmu Argo (trīs Oskaru un lērums citu balvu) šķiet viņa pirmās divas filmas – Gone Baby Gone un The Town. Es nevēlos apgalvot, ka Argo ir slikta filma. Nē, pilnīgi noteikt, nē. Vienkārši viņa ir viena no tām n-tajām filmām, kuras katru gadu uzrodas gada izskaņā kinoteātru repertuāros, radītas pēc stingras Oskaru onkuļu gaumes formulas. Un man tas diezgan ļoti riebjas. Tas arī viss. Cerības vieš tas, ka ar savu nākamo režisūras darbu, jau kuro rakstnieka Dennis Lehane (Mystic River, Shutter Island, Gone Baby Gone) romāna ekranizāciju, Ben Affleck, atgriežoties pie lietām, ko pazīst vislabāk – Bostonas pilsētas, tās bravūras un šmuguļu pārpilnās ielu dzīves, būs (vismaz manās acīs) iepriekšējā līmenī un kvalitātē.

 

Bet laikam jaunākās The Lincoln Lawyer  un The Take autora, režisora Brad Furman filmas Runner Runner sakarā jārunā nedaudz par citām lietām. Ne tik ļoti par aktiermākslas virtuozumu un karjeras attīstību. Režisora jaunākais darbs nav ne kripatu labāks, ne sliktāks darbs par tām filmām, kuras biezā slānī izrāda mūsu zemes populārākie TV kanāli. Tā ir tik sarežģīta, ka iesākt to skatīties no jebkuras vietas un orientēties notiekošajā būs pa spēkam jebkuram, kurš redzējis apmēram divas Holivudas standarta pus-bojevik-pus-trillera filmas, un tā būs tik saistoša, ka pēc 30 skatīšanās minūtēm sāksi pētīt, labākajā gadījumā filmas rekvizītus (ieskaitot abus galveno lomu atveidotājus bučmūlīšus Ben Affleck un Justin Timberlake, vai arī nepelnīti tehniski slikti apgaismoto Gemma Arterton), bet īstenībā – vai kadrā neiešļūc mikrofons vai, teiksim, kadru no kadra uz galda redzamā dzēriena glāze kļūdas pēc nemaina savu novietojumu.

 

Tātad, absolūti neslēpts un slinks – veidots pēc vecas formulas, naudas pelnīšanas ķinītis, kuram nav vietas kinoteātros. Turklāt, kaitinošākais visā šitajā par kāršu spēļu biznesa kaitīgumu pamācošajā šļurā, ir viscaur redzamais pirksts un uzspēlēti sarauktā piere, kas n-tās reizes atkārto skatītājam, cik tas viss ir slikti un redz’, redz’ kā viņam slikti izgāja. Tā kā nemaz nesāc!

 

Tikai… ar visu “smalko” pamācošo toni, ar kuru gribējās iemācīt cilvēkam-parastajam, ka nav ko iesaistīties šajās afērā, kas vienmēr slikti beidzas, scenāristiem ir piemirsies, ka jaukais happy ending ir diezgan nevietā. Un tas nekas, ka tas ir Justin Timberlake, kuram pie jebkuras situācijas izspēles, it kā pienāktos Daft Punk feat. Pharell vārdiem runājot: Get Lucky – varēja jau mazliet radošāku un loģiskāku noslēgumu.

2 stars