Black Mass Bostonas kauslis

Diviem Oskariem apbalvotās filmas Wild Heart un ātri filmu balvu sezonas gaļas mašīnā aizmirstā filmas Out of the Furnace režisora Scott Cooper jaunākā darba Black Mass jeb Melnā Mise nosaukums visbiežāk dzirdams saistībā ar Džeku Sperovu… Johnny Depp. Viņa atgriešanos aktiera statusā. Pēc ilggadējās un nelabojami mūsu (visu) atmiņās iesakņojušās iepriekš minētā pirāta-klauna lomas Pirates of the Caribbean filmās, viņš beidzot apņēmies neākstīties un atveidot reāli eksistējošu cilvēku. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu Bostonas organizētās noziedzības galveno vīru Whitey Bulger.

Black Mass stāstam pēc visiem Holivudiskās filmu veidošanas priekšrakstiem vajadzētu atspoguļot Whitey ceļu uz kriminogēnās autoritātes spici un loģiski tam sekojošo kritienu no tās. Kas arī tiek darīts. Bet problēma ir tajā, ka stāstījums veidots tik virspusēji un, pieņemot, ka skatītāji visu noziedzīgās pasaules lietu kārtību jau tāpat zina un vajadzīga tikai ieskicēšana, lai stāsts ieņemtu pareizo nokrāsu un būtu atmosfēriski ticams. Turklāt atsevišķu notikumu akcentēšana, kas drīzāk kalpo kā Depp varoņa vardarbīgās dabas vizualizācija, ne stāsta virzītāji, pretēji apgalvotajam, ka veidotāji īpaši uzmanīgi veidojuši filmu, lai nerastos asociācijas ar žanra klasiku – Goodfellas, Casino u.c., burtiski sastāv no šo filmu klišejām.

Scott Cooper filma nespēj nokoncentrēties un izklāstīt kaut ko konkrētu, kāpēc viss notika tieši tā un ne citādi. Visa stāsta līnija paliek avīžu virsrakstu un apakšvirsrakstu līmenī. Tā arī nekļūst skaidrs, kas bija šis vardarbības kārais vīrs un kāpēc viņš bija tāds, kāds viņš bija (ir, tagad cietumā) un kā tas bija iespējams, ka viņš, būdams sīks “spēlētājs” kriminogēnajās aprindās, tik ilgi bija viens no Amerikas noziedzības lielākajām personībām. Protams, faktu un rakstura aprišu līmenī viss skaidrs, bet, pateicoties plašajam Holivudas filmu arhīvam, par līdzīgām tēmām, Black Mass seklums ir nepiedodams, pat kaitinošs.

Tā arī izslavētais Johnny Depp darbs pie šīs filmas un lomas ir pilnīgs blefs. Vispirmām kārtām jau ir ārkārtīgi grūti (ja ne neiespējami) neskatīties uz aktiera grimu. Tas veidots tik ļoti ekscentrisks un neņemot vērā Depp sejas aprises, ka ne uz mirkli neatstāj reālas personas iespaidu. Turklāt izteikti nedabīgās kontaktlēcas, kas aktiera acu skatienu padara vilka saltu, novērš uzmanību no tā personības un kļūst par vēl vienu filmas dekoru vai ķeksīti sarakstā: “kāpēc viņš izskatās pēc monstra”. Bet Johnny Depp aktierspēle ir šabloniska un nepiedāvā neko jaunu, vien atkārto pēdējos četrdesmit gados mafijas filmās redzētās baiso tēlu manieres. Protams, tas salīdzinoši ar aktiera pēdējās desmitgades lomām, ir sasniegums, bet nekas vairāk. Kur nu vēl piesolītās Oskaru nominācijas vērta.

Vērtējums: 2,5 / 5