Brendu atkarīgā ceļš uz eko [filma: Духless / Soulless]

 

Vai krievu tautas raksturojošākās īpašības – spilgta (lasi – skaļa) glamūra atmaskošanas filmai Духless / Duhless / Soulless par tukšu un trulu dzīšanos pēc naudas vajadzēja būt tik raibai savās izpausmēs? Vai vēlamo sasniedza, saliekot šķiet visus pēdējās desmitgades spilgtākos Holivudas (un ne tikai) filmās lietotos kameras leņķu, montāžas un skaņas trikus, lai panāktu momentānu pareizo efektu?

 

Kaut tas nav nekāds jaunums, es katru reizi, skatoties kādu jaunu Krievijā radītu filmu, nopriecājos par tās meistarīgo kameras pielietojumu un krāsu korekcijas attīstību. Vēlāk aizdomājos par to, cik smukā bilde un vieglāk sagremojamais – internacionālais scenārijs ir daudz nozadzis no skatītāja potenciālas pieredzes, skatoties filmu no tik temperamentīgas un bagātas valodas zemes, kāda ir Krievija. Pārāk bieži skarbums un raupjā vide ir piegludināta, un attiecīgi notikumi un sarunas bieži zaudē savu intensitāti.

1347154151_duhless4

 

Arī Romāna Prigunova jaunāko filmu Духless varētu vainot pārāk lielā Holivudizācijā un identitātes zaudēšanā (ko var nojaust jau uz nosaukumu paraugoties), bet tad no otras puses, kur vēl piemērotāk, ja ne filmā par pasaules aunu – trulu patērētāju baru. Tas raujas nopelnīt lielo piķi, lai to iztērētu luksus precēs, kuras nesagādā prieku, bet gan drzāk vilina ar iespēju atzīmēties kādā sarakstā noteiktu cilvēku aprindās, kas tikai šķietami dod apziņu, ka dzīvē viss ir labi un apkārt ir pareizie cilvēki. Tieši šāda scenārija ietvaros pats no sevis prasās izmantot visatpazīstamākos kino valodas trikus, kas praktiski visi nākuši no Holivudas – vietas, kas kopā ar MTV vislielākā mērā vainojama pie dzīšanās pakaļ trendiem, brendiem un pārējām tukšām komerclietiņām, kas iesaiņotas smukās krāsās un ar efektīvām reklāmām iebarotas kā absolūti nepieciešamas tūlītējai lietošanai.

1705436_774670

 

Духless ir filma par brenda narkomāniem, kas, dzenoties pakaļ naudai, rada jaunus produktus, dēvējot tos par elitāriem, tādejādi piesaistot citu brenda atkarībnieku uzmanību un (galvenais) naudu, lai ar to vēlāk varētu apmierināt savu apetīti. Kuru savukārt veido cita brenda narkomāna, veidotais elitārais produkts. Tāds apburtais loks, kurā ik pa laikam uzrodas kāds gudrinieks, kas it kā saprot par visiem vislabāk. Tas arī ir galvenais filmas konflikts, protams, papildu lielajai mīlestībai, kas atrasta neērtajā “ģimenē” – protestētāju (nu gandrīz Pussy Riot) aprindās, un izrādās vienīgā būtne, kurai patiesi rūp jaunā top menedžera liktenis un atkarības ārstēšana. Simboliski, un filmas izskaņā ne tik ļoti, trīsdesmitgadnieks ar šiku bembi pārtop no fast food par eko un visi laimīgi.