Carol Kannu kinofestivāls 2015

Tas aizsākās pirmssvētku iepirkšanās periodā, kad veikali pārpludināti ar rosīgiem cilvēkiem un rūpju pilniem skatieniem. Aktrises Cate Blanchett atveidotā Carol bija meitiņas Ziemassvētku dāvanas meklējumos. Viņa biklo un kautrīgo veikala pārdevēju Therese, tērptu muļķīgā svētku noskaņās ieturētā džemperī un rūķa cepurē, ievēroja lūkojoties pāri plašajai veikala telpai. Vieglā bezmērķībā lūkojoties starp nebeidzamu cilvēku straumi, arī jaunā pārdevēja pamanīja eleganto dāmu otrpus telpai. Viņu acu skatieni uz mirkli sastapās. Bet vēl pirms bija izteikti pirmie vārdi, it kā nejauši roku pieskārieni un mazliet par ilgu noturēti acu skatieni sievietēm bija skaidrs, ka uzsācies jauns un kvēlām jūtām pārpilns posms viņu abu dzīvēs.  

Aptuveni tā varētu ieskicēt režisora Todd Haynes jaunāko filmu Carol, kas ir 1952.gadā izdotā romāna The Price of Salt ekranizācija. Tā turpina viņam izteikti raksturīgā stāstniecības un vizuālā rokraksta izpausmes. Jau atkal pilnveidojot un noslīpējot līdz nākamajam perfekcijas līmenim. Darbā pie Carol to viņam palīdzējis paveikt spēcīga komanda – ilggadējais sadarbības partneris, operators Edward Lachman, ar kuru jau strādājis pie filmām Far from Heaven, I’m Not There. un mini-seriāla Mildred Pierce, trīskārt Oskarotā kostīmu dizainere Sandy Powell un oriģinālā darba adaptētāja Phyllis Nagy. Tas ir bez neatņemamas filmas sastāvdaļas, aktieru trupas – tikko Oskara balvu ieguvusī Cate Blanchett, noslēpumainā Rooney Mara, visu pusmūža vīru etalons Kyle Chandler un Carol paštaisnā ekrāna draudzene Sarah Paulson.

Starpcitu, jāpiebilst, ka scenāriste Phyllis Nagy veikusi zināmas izmaiņas oriģināla stāsta dinamikā, kas padara organiskāku tā saplūšanu ar režisora rokrakstu. The Price of Salt izteikti centrāls ir Carol tēls, turpretim filmā viņas īpatsvars ir mazināts, izlīdzinot to uz pāri – Carol un Therese, tādejādi dabiskākā ceļā piedāvājot abu sieviešu ceļu vienai pie otras. Filmā viņu abu sniegums nav vērtējams bez otras ieguldītā darba. Tas ir spilgts pāra darbs. Kā arī citas izmaiņas – Therese tēla aizraušanās ar arhitektūru ir mainīta pret filmas stilam daudz piemērotāku – fotogrāfija. Šī nodarbe filmai pievieno vēl vienu akurātu un neuzspiestu stila akcentu, kas jau tā izcilam kinomīļu desertam pievieno vēl vienu odziņu.

Lai turpinātu izkopt jau no filmas Far from Heaven un seriāla Mildred Pierce atpazīstamo vizuālo stilu, ko identificē skata punkti no nereti viegli aizmiglotiem vai lietus lāsēm izrotātiem logiem, pusaizvērtām durvīm un priekšplānā nesvarīgu rosību aizpildītiem kadriem, kad īstais akcents vērsts uz aizmugurējo plānu vai pašu ekrāna stūri, operators šai filmai izmantojis Super 16 un 35mm analogos formātus. Tie filmas krāsu paleti padara dabiskā ceļā zaļgan-viegli-brūnganīgu. Kā arī tādejādi izvairās no mūsdienu kino nereti pieļautās (no mākslinieciskā procesa skata punkta) kļūdas, kad filma ir pārlieku tīra, nospodrināta – ar zaudētu retro autentiskumu. Carol bilde ir gandrīz sataustāma un dzīva, tieši vajadzīgā apjomā graudaina un (it kā) defektēta, lai pareizi skatītājam pienestu vēstījumu par aizgājušā gadsimta piecdesmito gadu dizaina eleganto burvību.

Aizliegtās mīlestības un šo divu tik dažādo sieviešu sociālo stāvokļu, vecumu un raksturu portretēšanai Todd Haynes rokraksts ir kā radīts. Tas rūpīgākiem kinomīļiem zināmiem vizuālās stāstniecības paņēmieniem, kas salīdzināti arī ar ķīniešu režisora Kar Wai Wong (My Blueberry Nights, In the Mood for Love, 2046) stāsta pasniegšanas veidu, neuzspiesti un apbrīnojami akurāti vēsta par apspiestu jūtu un slepenībā turētu mīlestību ikdienišķumu un to organisku pastāvēšanu ik uz soļa. Pat tā laikmeta aprisēs, kad homoseksuālas attiecības ne tikai nebija pieņemamas, bet arī plašā sabiedrības lokā tika uzskatītas par garīgu kaiti, režisors spēj vēstīt absurdo patiesību, ka šī nepieņemtā cilvēkattiecību pasaule ir redzama un izprotama ik katram, ja vien viņš spēj un vēlas to redzēt.

Līdzīgi kā tas ir novērojams citos plaši pazīstamos kinodarbos par viendzimuma attiecībām, kā, piemēram, Oskarotajā Brokeback Mountain un 2013. gada tematiskajam duetam  Blue Is the Warmest Color un Stranger by the Lake, filma jau patiesībā nav par dzimumiem, bet gan attiecībām. Tikpat skaistām, jutekliskām un visādi citādi cilvēcisku un kvēlu jūtu pārpilnām. Tikai svarīga un skumja nianse, vismaz režisora Ang Lee un šajā, Todd Haynes filmā, ir tā, ka šī mīlestība ir ar smagu nolemtības plīvuru.

Bet beidzot uz mazliet pozitīvākas nots t.i. atceroties pašmāju mūziķes Anetes dziesmas vārdus “Skumjas ir dumjas” un barojot egoistisko prieku kā arī estētiskā skaistuma kāri, esam pateicīgi, ka Todd Haynes cilvēka bēdas spēj pasniegt tik neticami skaistā un atmiņā paliekošā veidā.

Vērtējums: 5 / 5