Diary of a Chambermaid Rīgas Starptautiskais Kino Festivāls 2015

“Istabene Selestīne no Parīzes ierodas lauku ciemā, lai uzsāktu darbu pie Lanlēriem, mietpilsoniska pāra. Jauno sievieti sagaida uzmācīgs saimnieks, sadistiska saimniece un rezervēta attieksme no citiem kalpotājiem. Taču arī viņa pati ir gatava izmantot visus līdzekļus sava labuma gūšanai. “

Franču režisora Benoît Jacquot uzdevums veidot savu versiju par Octave Mirbeau 1900. gada romānu Diary of a Chambermaid, kas jau divas reizes ir ekranizēts – 1946. un 1964. gadā, nav no tiem pateicīgākajiem darbiem, jo iepriekšējo darbu autori ir Jean Renoir un Luis Buñuel. Abi ir spilgti darbi un ar pareizajiem akcentiem, izceļot attiecīgā laika savdabīgumu un sekojot aktuālajām kino veidošanas tendencēm.

Kāds ārzemju mediju kino kritiķis izteicies, ka šoreiz “trīs lietas nav labas lietas”. Tam kaut kādā ziņā var piekrist, jo svaigākā Mirbeau romāna ekranizācija nekādā ziņā nepaliks atmiņā kā labāka no trim. Bet. 2015. gada filmu ir interesanti vērtēt kā vienu no versijām par tēmu. Ne tik daudz kā patstāvīgu vienību, bet gan kā saļodzītu un izmiežgtu pārfrāzējumu par klasiku. Tā teikt, mūsdienu versija, kam atsevišķas detaļas izlaistas, bet citas padarītas pikantākas un pat dramatiski sakāpinātākas.

It kā jau franču režisors Benoit Jacquot, kura filmogrāfijā ir tādas filmas kā Farewell, My Queen, Three Hearts un Right Now ir pierādījis sevi kā interesantu iesīkstējušu tēmu “pārfrāzētāju”, un jaunākās stāsta versijas galvenā varone Selestīne, kuru atveido bez-5min-Bonda-sieviete, franču viena no spēcīgākajām aktrisēm Léa Seydoux, ir ar nebijušu koķetēriju un istabenei nepiedienīgu dumpinieciskumu, jaunajai filmai ir izteikti nelīdzens stāstījums, kas brīžam sagādā grūtības izsekot notikumiem. Kā visās romāna ekranizācijās, arī Jacquot versijā tēlu skaits un to lomas ir nedaudz pamainītas vietām, bet, kas mulsinoši un traucē emocionālajai attīstībai jeb Selestīnes motivācijas ticamības līmenim, filmas laikā istabene vairākkārt maina darba vietas, kas demonstrē viņas ilgadējo daudzpusīgo pieredzi, bet diemžēl izteiktā veidā rada šaubas par galveno protagonistu ietekmi uz viņas dzīvi.

Tā vien izskatās, ka vēlmē padarīt stāstu citādāku un piesātinātu ar mūsdienu vaļībai iederīgām detaļām, filma pazaudējusi ritmu, kas iesākumā ir vienkārši nevienmērīgs, bet uz beigām kļūst pavisam nemanāms, bet cilvēcīgums pretēji gaidāmajam kļuvis tāds pavisam šablonisks.

Vērtējums: 2,5/5