Double Aliens – Dubultie Svešinieki Rīgas Starptautiskais Kino Festivāls 2015

Nedaudz vairāk kā pirms gada man Normunds Naumanis jautāja: “Ko tas Olte ir iedomājies, ka mūzikas klipu tā ievadā dēvē par filmu?” Runa, protams, bija par videoklipu grupas Instrumenti jaunajam singlam King of the Wild Things. Mans skaidrojums viņam un minējums par izdarīto izvēli bija pārfrāzējams aptuveni šādi: “Tā tagad dara”. Bet ja nopietni – kāpēc nē? Ja jau mūzikā žanri un stili sen jau juku jukām vijās, tad kāpēc filmas nevarētu būt videoklipi un mūzikas papildinošie kustīgie attēli filmas? Visam pāri un galvenais jau ir stāsts, ko mēģina tā radītāji aiznest līdz auditorijai. Tā forma jau ir spēju, fantāzijas un vajadzības pakārtots elements.

Tad nu lūk, “tas Olte” jeb Uģis Olte izdienējies TV raidījumu tapināšanā un, nebaidīšot teikt, jau vairākus gadus, uzstādot augstu latiņu citiem TV darboņiem, savā radošajā garā nav mīņājies uz vietas un, lai arī joprojām veido augstvērtīgas kvalitātes satura un attēla TV raidījumus (jaunākais: Adreses), ik pa laikam izšaujas ar ideju gūzmu arī citā platformā. Kā, piemēram, jau minētajā videoklipā dziesmai King of the wild things, kas, starpcitu, šogad pretendēja uz Lielo Kristapu (jo filma taču), tā arī izpaužas grupas Instrumenti kopējā vizuālā tēla noslīpēšanā. Viņš un viņa radošā komanda atbildīgi arī par Instrumentu videoklipu Don’t Hold Onto Me un albuma Procrastination video filmas askētisko melnbaltos kontrastos ieturēto grafiskā dizaina cienītāju medusmaizi. Bet viņa rokrakstam nepiemīt vienveidība, jo bez hipsteriskā atturīguma Procrastination formās, spēj veiksmīgi pārslēgties uz pavisam vienkāršu, un tādēļ perfektu, formu, kas vērojama Instrumenti ziemas albuma Iekams vēstnesī, dziesmas videoklipā Lēna Uguns (LABOJUMS: Lēna Uguns autors ir Kristaps Epners, bet Uģis Olte “assistant director” un “post production”).

Diezgan likumsakarīgi, ka Uģa Oltes ceļš nonācis līdz kaut kam apjomīgākam. Kādam garākam un iespējams daudz personīgākam stāstam. Pirmo pilnmetrāžas filmu. Double Aliens (loģiski, ka filmas nosaukums sakrīt ar grupas Instrumenti albuma Iekams dziesmas nosaukumu) jeb Dubultie Svešinieki ir dokumentālā filma kurā “Filmētājs (Olte) no Ziemeļiem kopā ar fotogrāfi no Dienvidiem dodas uz svešu zemi, kur mīt vēstures nogurdināti ļaudis un laiks tiecas sastingt, bet jebkura tikšanās ir greizais spogulis, lai ieskatītos pazīstamās acīs. (…) „Es ticu, ka dažas Zemes vietas, lai arī tālu viena no otras, ir savienotas ar kādu maģisku, zinātnei vēl nepazīstamu nervu tīklojumu. Kad pirmoreiz šķērsoju Džavakhetijas plato robežu Gruzijas dienvidos, sajutu, ka šo vietu jau pazīstu un esmu jau dzirdējis tās stāstu.””.

Līdzīgi kā režisora Dāvja Sīmaņa 2012. gada dokumentālā filma Pēdējā tempļa hronikas, Double Aliens (lietošu anglisko nosaukumu, jo tas ir oriģinālnosaukums) ir izteikti vizuāla dokumentālā filma. Tai piemīt augstvērtīga attēlā nolasāmā informācija, ar kādu nevar lepoties vairums dokumentālās “runājošo galvu” filmas. Double Aliens vispirmāmkārtām ir vizuāli audiāls stāsts, kas var dzīvot atsevišķu dzīvi, neiedziļinoties projekta dziļākajos slāņos t.i. apskatītās vides nevienkāršajos apstākļos. Nešaubos, ka operatora Valda Celmiņa noķertie sulīgie kadri un grupas Instrumenti speciāli filmai radītā mūzika daļai auditorijas ir gana krāšņs un daudznozīmīgs stāsts, lai neprasītos pēc kā konkrētāka – paskaidrojoša. Bet, protams, Double Aliens ir arī režisora izlolots stāsts. Stāsts, kas vēlas savīt kopā gruzīnu, armēņu, slāvu un latviešu takas. Tā, lai akcentētu netveramo, bet nešaubīgi pastāvošo saikni starp minētajām tautām un to likteņiem.  

Diemžēl personīgais stāsts, kas paša režisora balsī aizkadrā ierunāts, nespēj uzrunāt vienlīdz bildei efektīvā veidā. Latvijas ainavas uzburšana un kāda aizauguša nostūra jaunatklāšanas atstāsts šķiet kā ar baltiem diegiem piešūts. Tas neiederas Double Aliens pelēki-zilgan-brūnos toņos ieturētajā grandiozo apjomu un ievelkošās bezcerības dominējošā mikslī. Iespējams, ka nostrādā kā pilna apļa kompozīcija un kopsaucēja meklēšana, bet kā vienojošs kopums un izskaņā kā noslēguma vārdi noteikti nē.

Kaut ar mazu paklupienu, kas norakstāms uz pilnmetrāžas iesācēja raksturīgu vēlmi piepičkāt visu iespējamo kaut vai nedaudz tēmai piederīgu sakāmo, Double Aliens ir spēcīgs krustpunkts Latvijas dokumentālās mākslas filmas skatuvē. Tās nobružātā vide un mūsu acīm ar pagātnes piegaršu tveramie apstākļi dokumentēti hipnotisku kustīgu pastkaršu veidā, kas vēl ik pa laikam ataust skatītāja atmiņā komplektā ar dunošo un smeldzīgo Instrumentu radīto mūziku.

Vērtējums: 4,5/5

 

 

  • Ieva Epnere

    Lēna Uguns klipa autors ir Kristaps Epners..

  • Ieva Epnere

    Lēna uguns klipa autors ir Kristaps Epners..

    • Ģirts Luste

      atvainojos par neprecizitāti.

      • Ieva Epnere

        :)