Drošībā! [filma: Safe / Profesionālis]

Safe-uk-quad-poster

 

Lai arī nepārtraukti vairāk vai mazāk viļos filmās, kas definējamas kā vienkārši Jason Statham filmas, es tās turpinu skatīties un bieži (pārāk bieži) gaidu tās ar kaut kādu bērnišķu nepacietību un nostaļģiju par vecajām Jean-Claude Van Damme, Steven Seagal u.c. kaušļu gabaliem, kuriem bieži uz VHS kasetēm to “izplatītāji” neiespringa rakstīt īstos filmas nosaukumus, bet gan tikai cipariņus – liekot saprast, ka nevienu jau tāpat neinteresē, kā filma nodēvēta. Precīzi tāpat ir ar Statham filmām. Īpašu atšķirību nesaskatu Killer Elite, The Mechanic  un jaunākajās – Safe, satrpā. Ne sižeta orģinalitātes, ne aktieru komandā, ne arī paša Statham tēlos.

 

Safe_movie_07

Lielākajai daļai pasaules viņš kā bija, tā paliks – Transportieris, bet tie, kas patiešām iecienījuši viņa daiļradi, zinās arī viņa spožāko lomu Guy Ritchie filmā Lock, Stock and Two Smoking Barrels . Nesaku, ka pats Statham kā brends būtu kaut kā jāatīsta un jāliek klāt kāds (lieks) aksesuārs, kā to centās filmā Blitz, kur samērā butaforiski piekarinātais dzērāja dzīves stils radīja diezgan komisku pieskaņu, vai jaunākajā – Safe, tiek mēģināts mums iebarot, ka viņa tēls ir dzīvē pazudis pašnāvniecisku vēlmju vadīts lāga onkulis, kurš mīl bērnus. Neviens taču arī nenoticēja, ka Švarciņš iekš Collateral Damage vai Brūču Vilis 16 Blocks bija uzkāpuši uz korķa. Tad kādēļ censties un piesārņot filmu?

 

Manuprāt, lielākā Statham filmu problēma ir, ka parāk bieži un pat regulāri tās rada sajūtu par straight to DVD kvalitāti. Filmas dotie un sižeti ir paredzami un vienlīmeņa, bet tā pat nebūtu lielākā problēma. Nolaidīgākais ir šo filmu aktieru ansambļi. Tie ja nav vienkārši B un C klases aktieri, tad A klases aktieri, kas nepieklājīgi spļauj sejā skatītājam (Clive Owen, Robert De Niro, Donald Sutherland), haltūrējot tādā līmenī, ka šķiet lasa tekstu no lapiņas. Vienīgais glābiņš ir katrā otrajā filmā kāds ļaundaris vai cits otrā plāna tēls (Ben Foster, Aidan Gillen, Saffron Burrows), kas manā prātā arī ļauj pēc pusgada un vairāk atšķirt vienu Statham filmu no otras.

 

Safe_movie_32-620x413

Nepārprotiet, es negaidu no Statham filmām neko daudz un īpašu. Pieprasījums ir vienkārš – esi sūrais džeks, kas māk apieties ar mašīnām un ieročiem, bet ne IT lietām (tur zūd ticamības moments), un kaujies tā, kā to darītu džeks, kas to sācis darīt pamatenē un turpinājis militārā iestādē līdz tika izmests no tās; bet nekad nemēģiniet man pasniegt Statham kā baigo austrumu cīņu meistaru ar visiem lecieniem špagatā vai ko līdzīgu. Tas arī viss. Motivācijai lielajam ļembastam – filmas sižetam vairāk vajadzētu balstīties uz merkantīliem iemesliem, nevis atriebību. Tas tēlam dod vajadzīgo mačo piesitienu. Un beigu galā visu vēlams iepakot, ja ne interesantā, tad vismaz smukā iepakojumā – operatora darbs šīm filmām ir ārkārtīgi būtisks kopējā rezultāta sasniegšanai.

Jason-stathm-and-catherine-chan-in-safe_500x333

Tad nu rezumējot un izvērtējot jaunāko Statham filmu ar angliski divdomīgi piemeklētu nosaukumu: Safe – seifs (kurā glabājas ubersvarīgā lieta kādēļ visi tiek apšauti) un drošība (ko pats Džeisons piedāvā mazajai brīnummeitenītei), bet neviens no tiem netiek izmantoti, nosaukumu latviskojot vienkārši par Profesionālis (tikpat labi varēja arī rakstīt Transportieris 4), jāsecina, ka filma, no aktieru un dialogu līmeņa spriežot, ir izteikta B klases filma, emociju ziņā ir pārāk daudz drāmas, kas, protams, nenostrādā, tādejādi filma kļūst garlaicīga un ar liekām detaļām, turpretim spriedzes ainas (īpaši jāizceļ ļoti labi uzfilmēto apšaudi kuras laikā meitenīte aizmūk no ļaundariem) ir labā līmenī un attaisno iemeslu, kādēļ vispār būtu kaut kas šāds jāskatās.