Džeimsa pēdējais uznāciens [filma: The Drop]

Ar lielu nepacietību gaidītā, pirms gada aizsaulē aizgājušā aktiera James Gandolfini pēdējā (jau kāda trešā) filma The Drop, kuru veidojis cerīgais un pamatīgās beļģu drāmas Bullhead / Rundskop (nominēta 2012. gada Oskaram kategorijā Labākā ārzemju filma) režisors un scenārija autors Michaël R. Roskam, godīgi sakot, ļoti pieviļ. Šķiet, ka The Drop ir kārtējais gadījums, kad talantīgs Eiropas režisors tiek samalts Holivudas mašinērijā un viņa veidotais darbs labākajā gadījumā var pretendēt uz viduvēja un aizmirstama darba statusu.

 

The Drop jau bez minētā Gandolfini piedalās zviedru supertriloģijas par Meiteni ar Pūķa Tetovējumu galvenā sieviete Noomi Rapace, izcilais brits, hameleonaktieris Tom Hardy un beļģu aktieris (Holivudā uzlecošā zvaigzne) Matthias Schoenaerts (filmā Bullhead atveidoja galveno lomu). Tātad izteikti internacionāla komanda, kas piestāv filmas norises vietai Ņujorkai. Tam visam vēl klāt – The Drop notikumu pamatā ir autora, kurš sarakstījis romānus, uz kuriem balstītas tādas filmas kā Shutter Island, Mystic River, Gone Baby Gone, Dennis Lehane īsais stāsts Animal Rescue.

 

Diemžēl, tas, ka avots ir īss stāsts, maza epizode vai skice kādam pamatīgāk izstāstāmam notikumam, filmā The Drop ir ļoti jūtams. Nenoliedzami šis tas ir mēģināts glābt, bet bez lieliem panākumiem. Par vienu no izmisīgākajiem un nepatīkami acīmredzamākajiem centieniem ir Tom Hardy tēls. Viņš kā visa stāsta centrs ir arī interesantākais tēls filma – kā neirožu un apspiestu emociju samocīts cilvēks, tas labu laiku nostrādā ļoti efektīvi. Kas nav pārsteigums, zinot uz ko spējīgs Tom Hardy. Bet lēnīgai filmas gājums un jāsaka tukšajā stāstā ar paredzamo stāsta virziena maiņu (twistu) filmas izskaņā, šis visādā ziņā interesanti kolorītais tēls ir kā dadzis acī. Viņš ņemas un grozās, cik spilgti tēls ļauj, bet ierobežotais darbības lauks jeb scenārija attīstība to padara mazliet smieklīgu un par tādu kā aktiera paštīksmināšanos par savām spējām. Runājot par pārējiem aktieriem, jāsaka, ka tiem filmā atvēlētas viendimensionālas un kriminālstāstiem ļoti ierastas lomas, kas garlaiko.

 

Es ticu, ka tur, kaut kur apakšā, – zem visa simts reižu redzētā kriminogēno aprindu un skarbās mietpilsoniskās dzīvesveida sadursmes atainošanas, slēpjas labi izstāstāms, varbūt pārlieku vienkāršs (bet to var labot ar neordināru operatora darbu, montāžu un filmas skaņu), stāsts bez liekiem pribambasiem, kā, piemēram, galvenā varoņa simpātijas pret it kā slāvisko Naģu, kas stāsta kopskatam nodara tikai ļaunumu, bet gala rezultātā filmu par nevienam nevajadzīgu produktu.

 

Vērtējums: 3 / 5

.