Dzelzs Malkascirtēja Atgriešanās [filma: Robocop / Robokops]

Laikam jāsāk ar jautājumu: kurš tieši kāroja redzēt 1987.g. režisora Paul Verhoeven filmas Robocop mūsdienu jeb rīmeika versiju? Domāju, ka pilnīgi visi, kuriem vairāk vai mazāk zināms un, kaut vai detaļās, tīkams oriģināls, atbildēs ar striktu “nē”. Un būtībā tā arī ir – neviens tā īsti arī nebija ilgi perinājis plānus par šīs astoņdesmito gadu, nebaidīšos šī vārda, leģendārās filmas pārveidošanu. Tad kā tas notika? Gluži nejauši un gandrīz droši varu teikt, ka tikai pārpratuma un atteikt nespējas dēļ. Proti, filmas Elite Squad režisors José Padilha kādā sapulcē ar studijas MGM vīriem, runājot par iespējamiem nākotnes projektiem un filmām, kādas viņš vēlētos veidot, pamanījis pie sienas Robocop plakātu un izteicies: “šādu filmu es vēlos veidot”. Režisoram par lielu pārsteigumu MGM vīri ne mirkli neminstinoties atbildējuši: “nu tad taisām!”

 .

Nezinu, cik daudz patiesības ir idejas rašanās stāstā, bet jauna Robocop filma ir tapusi un mums visiem – vecās filmas faniem – ar to ir jāsamierinās. Vai sliktākajā gadījumā jācenšas ignorēt šo faktu.

.

Tagad, kad redzēta jaunā filma, mazliet jokaini šķiet arī iemesli, kādēļ lomai piekritis zviedru ražojuma mafijas sāgas Easy Money galvenās lomas atveidotājs, H&M apģērbu veikala seja un seriāla The Killing āķis, Joel Kinnaman. Avoti liecina, ka režisora vīzija esot bijusi par jauneklīgu un jautru (fun) Robocop versiju, kas runā par filozofiskas dabas dilemmām, ar kurām mēs saskarsimies jau diezgan tuvā nākotnē. Rezultātā mēs esam ieguvuši filmu bez jokiem un švaku drāmas aspektu. Atliek vien secināt, cik ļoti idejas, vīzijas un ieceres tiek izmestas miskastē pēc tam, kad tās tiek izklāstītas filmu studiju galvenajiem lēmējiem.

.

Jaunā filma, atšķirībā no 1987. g. versijas ir bērniem draudzīga – “labākajā” gadījumā uz ekrāniem ir redzama asiņojoša lūpa. Ja atceramies, vecā versija, lai arī bija satīras un mazliet parodējoša komisma pilns stāstījums, priekš meinstrīma kino bija ļoti nežēlīga un asiņaina filma. Ievadā galvenais varonis tiek brutāli nogalināts, vēlāk vairākkārtīgi sakropļots, kāds no ļaundariem apliets ar skābi izšķīst pret mašīnas priekšējo stiklu (aina, kas mani vajā līdz šai baltai dienai), nemaz nerunājot par neskaitāmiem līķiem, kas sacaurumoti kā sieti. Tai pat laikā tā spēja izveidot ar skatītāju saikni un just līdzi pus-cilvēka Robocop pārdzīvojumiem.

.

Turpretim Robocop ver. 2.0 t.i. šīgada Robocop filma tik ļoti izvairās no asinīm un tiešas ekrānā redzamas vardarbības, kas nešaubīgi uzjundītu emocionālo filmas toni, ka pat jūtami palielinātā sievas un dēla sižetiskā līnija, kurai vajadzētu kalpot kā emocionālajai sasaistei ar skatītāju, šeit šķiet piesardzīga un netverama. Lai arī režisors vēlējies stāstīt to filozofisko un dilemmām pilno stāstu ar dziļi traģisku notikumu pamatā, viss šķiet ļoti neīsts un butaforisks kā vidusskolas uzvedumā. Attiecīgi, lieka laika tērēšana. Tā vietā, kaut vai lai sanāktu arī iecerētais jautrais futūristiskā bojeviku-gabals, varēja sižetu atsvaidzināt ar jokiem un sadzīviski smieklīgām situācijām. Jo tas izstrādātajam filmas futūristiskās tehnikas, tai skaitā Robocop dizainam, gana labi piestāvētu.

.

Kā jau bija paredzēts, filmas dizains nepārsteidz un atgādina desmitiem citu pēdējo gadu nākotnes vīziju reproducētas versijas. Tam arī ir izskaidrojums – to ir veidojusi specefektu studijas, kas esot primārā studija, kur tiek veidoti visu meinstrīma kino efekti. Lai būtu skaidrāks, agrāk masīvais un smagnējais Robotkruķa kostīms šajā filmā, kaut arī kustoties skan daudz izteiktāk nekā oriģinālā, spriedzes ainās ir šķietami ērta sporta tērpa vieglumā, ko arī apliecina Robocopa sienāža cienīgie lēcieni pāri sienām. Tas viss jau pārāk atgādināja popsīgos G.I.Joe kostīmus no Parīzes iznīcināšanas sīkvenci. Bet lai kostīma dizaina neorģinalitāti mazliet notušētu, veidotāji skatītājiem piedāvā vismaz trīs Robocop bruņu versijas. Hmm… kurā pagājušā gada filmā galvenais varonis arī bija ietērpts tērauda bruņās un mainīja tās n-tās reizes?

.

Visticamāk dēļ tā, ka kopš astoņdesmitajiem gadiem mēs esam redzējuši neskaitāmas nākotnes vīzijas ar robotiem, androīdiem, kiborgiem un sazin ko vēl, skatītāju ir grūti ieinteresēt vīzijā, kuras emocionāli problemātiskā puse ir pārlieku vienkāršota un nolīdzināta, bet specefektu sadaļa neizceļas starp citām pēdējo gadu sci-fi filmām. Tādēļ arī gandrīz ar hronometru nomērītā (uz papīra optimālā) taktika, kurā filmas pirmajās piecās minūtēs parādās kāds robots, bet jau pirmajā pusstundā skatītājs tiek aplaimots ar Robocop spīdīgo veidolu, nav tik intriģējoša kā senāk.

“Clarence Boddicker: Bitches, leave!”

.

Vērtējums: 2 / 5

.

.