Eksotiskais Krusttēva stāsts [seriāls: Tyrant]

Dzīvojam laikā, kad katrs TV seriāls, nu vismaz katra TV kanāla lielākie seriāli, var lepoties ar kādu lielu vārdu, kuru tad var viegli izmantot reklāmas kampaņās. Vienalga, vai tas ir galvenais aktieris vai pat vesela grupa ar tiem, vai režisors, kas izlolojis seriāla ideju un ielicis pamatus, režisējot pirmo vai pāris pirmās sērijas. Ar kanāla FX seriālu Tyrant bija iecerēts līdzīgi, bet, kā jau mēs zinām, ne viss vienmēr norit kā plānots.

 

Arābu dinastijas drāmas seriāla Tyrant pirmo(-ās) sēriju sākotnēji bija paredzēts veidot pasaulesslavenajam režisoram Ang Lee (Brokeback Mountain, Life of Pi, Crouching Tiger, Hidden Dragon), kurš bija piekritis strādāt ar seriālu neilgi pēc Oskara saņemšanas, bet Cannes festivāla džūrēšanas laikā, neilgi pirms tika uzsākta pilotsērijas filmēšana viņš atteicies no projekta.

 

“I feel terrible. I’ve never done this before, but I really have search my soul, and physically I’m tired”,

Ang Lee

 

Viņa vietā nāca režisors David Yates, kurš režisējis veselas četras Harry Potter filmu sēriju daļas. Tā kā amerikāņu tautai diezgan svešās (lasi, neinteresējošā) arābu vides atainojumu padarīt par interesantu skatāmvielu seriāla veidotājiem izrādijās diezgan grūts uzdevums, pilots (jau uzfilmēts) piedzīvoja vairākas montāžas versijas, scenārija izmaiņas un galu galā papildus ainu filmēšanu.

 

Kā skaidro seriāla veidotājs Gideon Raff (kurš arī nebeidzamo FX kanāla vadības vīziju maiņu dēļ vēl pirms pirmizrādes atteicās no seriāla kūrēšanas), tas pats kungs, kurš izveidoja izraēliešu seriālu Prisoner of War un ir ciešā saistībā ar šī šova amerikānisko versiju Homeland, viņu lielākais pārbaudījums bijis seriālu, kurš studijas bosiem raksturots kā filmas Godfather tipa stāsts ar arābu valsts diktatūras elementiem, veidot saistošu amerikāņu tautai. Kā viņi neglaimojoši stāsta, TV skatītājus interesē stāsti par sevi vai par viņu kaimiņu, kuru var aprunāt. Attiecīgi jāsecina, ka seriāla visvairāk kritizētie elementi – arābu varenā dinastija ir tā saucamā jauktā ģimene – diktatora sieva ir rudmate, bērni neizskatās pēc tīrasiņu arābiem, turklāt viens no bērniem lielāko daļu sava mūža nodzīvojis Amerikā, ir seriāla veidotāju trumpja gājiens, lai uzrunātu skatītājus.

 

Pielāgošanas procesā vairrākkārt tika mainītas domas, kuram aktierim būtu jātēlo galvenā loma. No izraēliešu kandidātiem atteicās diezgan agrā seriāla tapšanas stadijā, pēcāk tika izskatīti vairāki ēgiptiešu aktieri, bet gala izvēle krita uz tumšmataino, zilacaino, mazpazīstamo aktieri Adam Rayner (scenāristi esot izpētījuši, ka tas neesot nekas neiespējams, ka arābam ir zilas acis). Scenārijs, kas sākotnēji bijis tikai arābu valodā, pārtapa par 30% arābu un 70% angļu valodas seriālu, bet pēdējos labojumos studija uzspiedusi, ka seriālā būs dzirdama tikai angļu valoda. Varbūt tas arī uz labu, jo visas tās ākstīšanās ar valodām bieži vien ir tik riskants gājiens un filmas atmosfēru bojājošs elements, ka labāk atteikties pavisam.

 

Ņemot vērā, ka Tyrant skaitās drāmas seriāls, tā katras sērijas budžets 3 milj. $ ir ļoti iespaidīgs cipars. Šis fakts raisa izbrīnu, jo seriālā nav nevienas lielekrānu zvaigznes, kuras honorārs varētu tik ļoti ietekmēt sēriju budžetus. Skaidrojums esot ļoti vienkāršs un arī izriet no fakta, ka veidotājiem par visām varītēm vajadzējis nodrošināt seriālu ar skatītāju “āķiem”. Atteikušies no reālistiskā atainojuma, kas raisītu tikai riebumu un atgādinātu ziņu kanālos redzēto, seriāla veidotāji pieņēmuši lēmumu notikumus atainot greznos apartamentos, filmēt ar dārgu tehniku un vērienu, kas raksturīgs Holivudas lielajam kino. Pirmās sērijas filmēšana notika Marokā, dinastijas mītne – pils un tās apkārtne esot datorģenerēta vide, kas reālajā pasaulē esot trīs dažādas šī reģiona viesnīcas. Pēc seriāla apstiprināšanas un no kanāla FX saņemtā pasūtījuma pēc pilnas sezonas, turpmākā filmēšana norisinājusies Izraēlā, turpat, kur seriāla Homeland filmēšana. Tas skaidrots ar jau gana labi attīstītu izraēliešu kino industriju, ar kuru izveidojusies laba sadarbība.

 

Runājot par pašu seriālu un tā sižetu pēc pirmo divu sēriju noskatīšanās, jāsaka, tam viss vēl ir priekšā. Uzsākuši ar zolīdu startu – 2.1 milj. skatītāju un principā tagad tikai izlikuši visas kārtis uz galda, Tyrant tikai tagad veidos savu patieso seju. Tikai ar nākamajām sērijām būs saprotams kādā tonalitātē un kurām no visām iespējamām problemātikām seriāls pieskarsies. Tyrant patiešām ir visas iespējas kļūt par lielu seriālu, ja vien neaizrausies ar tendenciozu un pārlieku uzbāzīgu skatītāju uzmanības tveršanu. Teiksim kā tas bija pilotsērijā, kur vairāki momenti apzināti veidoti stereotipiskā gaisotnē, lai skatītājam viss notiekošais šķistu pazīstams un emocionāli saistošs. Te jāpiebilst, ka tas ir saprotams, bet arī ļoti riskants gājiens – ja nu notikumi aiziet gultnē, kas patiešām ir mats matā kā ASV vai rietumu pasaulē? Vai tad eksotiskā vide nezaudēs jēgu?

 

Ceru, ka Tyrant atradīs to šauro ceļu pa kuru laipot, pieskaroties gan modernajai pasaulei, kur valda demokrātija, gan atrādot diktatūras ikdienu. Un es šeit nedomāju tikai trulas un brutālas varas izrādīšanas epizodes, bet gan tās niansētību, mijiedarbību ar ārpasauli un seno reliģisko tradīciju važām.

.