Emocionāli sakāpinātais mordabojs [filma: Warrior / Karotājs]

Warrior_ver5

 

Šķiet, kopš Paul Haggis filmas The Next Three Days ar Russell Crowe vientuļā tēva lomā, es neesmu redzējis jaudīgāku klasisku spriedzes kāpināšanas paņēmienu (tur, no cietuma izmukšanas, te cīņas sporta filmas) apvienojumu ar kaudzēm klasisku scenāriju līkloču iztirzājumu, kur tā vien liekas, ka autori sēdējuši ar drāmas veidošanas checklistu vienā rokā un stāsta uzmetumu otrā. Un tāpat kā Haggis gadījumā, arī Gavin O’Connor filmā Warrior, brīnumainā kārtā, visi šie gadu desmitiem pārmuļļātie līdzi jušanas (līdzjūtības) izraisošie āķi nostrādā. Nostrādā tā, ka tikai filmas pēdējās (divās) minūtēs (kad uzskatu pāršāva pāri strīpai), sapratu cik viss tomēr ir vienkārši, nesamudrīti un tajā pašā laikā emocionāli un gudri sakāpināts, bet joprojām funkcionējoši tādā līmenī, lai netraucētu filmas skatīšanos.

 

9b479091-43a5-4d76-bb78-57343c80958a

Nelielam ieskatam, kas ir kas.

 

Tommy pēc 14 gadiem, pavadītiem rūpējoties par slimo māti un pēc viņas nāves dienējot armijā un karojot Irākā, atgriežas dzimtajā pilsētā pie tēva, izbijuša alkoholiķa, boksa trenera, ar uzstādījumu nerunājot par pagātnes notikumiem, palīdzēt viņam trenēties nozīmīgam jauktās cīņas mākslas turnīram, kura galvenā balva ir 5 milj. ASV dolārus. Viņa brālis Brendan, kurš arī ir izbijis cīņas mākslu speciālists, ģimenes un meitas labad, bija metis pie malas cīņas mākslu un kļuvis par fizikas skolotāju, tagad arī nolēmis cīnīties turnīrā, jo naudas balva ir viņa vienīgā izeja no finansiālajām grūtībām un paglābtu viņa ģimeni no mājas zaudēšanas.

 

Protams viss ir tik viennozīmīgi un bez variantiem.

 

Tom-hardy-warrior-movie-stills-08

Un protams, brāļi līdz pēdējam brīdim nenojauš, ka abi piedalās šajā turnīrā un, ka visticamāk viņiem nāksies sastapties ringā. Un sekojot iepriekš minētajam stāsta checklistam, viņiem jātiekas ne parastā, bet gan fināla kautiņā. Kas to būtu domājis, ne? Bet kā jau teicu, es par šiem “trikiem” nebēdāju.

 

Tātad, līdzīgi kā iepriekšējo gadu cīņas sporta drāmas The Fighter un The Wrestler, arī Warrior ir par izbijušiem čempiņiem, valsts finanšu mehānisma upuriem un ģimenes pajukšanu, saliedēšanu vai nesaskaņu iztirzājumu. Tikai šeit cīņa nenotiek pret kādu – nezināmo lielo slikto tēlu, bet gan pašiem ar sevi – ģimenes iekšienē. Un pajukušās ģimenes nesaskaņas, kurās katrs pie kaut kā ir vainīgs un viens uz otru ir nikns par ko citu, neveiksmīgi mēģinātas risināt ārpus ringa, (loģiski) nonāk kaujas laukā, kur izvicinot kulakus daudz ātrāk un viennozīmīgāk var atrisināt visas esošās problēmas.

 

2011_warrior_008

Lai arī ir mēģināts izveidot stāstu, kurā nav izteiktu ļauno vai labo tēlu un visi galvenie varoņi ir vairāk vai mazāk cietēju lomā, man tāpat likās, ka muskuļkalna Tom Hardy, apspiesto dusmu un ciešanu, emocionālā vulkāna tēls (starpcitu, kaut kādā ziņā atgriešanās pie viņa lomas filmā Bronson), kas jebkurā mirklī var izvirst, salīdzinājumā ar visu grēku nožēlojošā un Dievam pievērsušā raudulīgā tēva Nick Nolte (Cape Fear ) (izpildījums un lomas tipāžs liecina par lielu iespēju tikt pie Oskara nominācija par otrā plāna lomu) tēlu vai vecākā brāļa Joel Edgerton (Kinky Boots, Animal Kingdom )(viņš pat ir blonds (nu gandrīz), tas tā, lai vēl vairāk uzsvērtu gaišo tēlu), ģimenes cilvēka, skolotāja – kārtīga nodokļu maksātāja tēlu, ir izteikts sliktais tēls, kura noslēpumainība, klusēšana un asie skatieni uztur spriedzi gandrīz visos filmas aspektos, bet nemazina fanošanu par viņu brutālajās un zibens ātrajās cīņās.

 

P.S. Nedaudz gribētu pārmest, jau ierasto, rokas kameras filmēšanas paņēmienu. Ja kautiņu ainās tas liekas pieņemams, tad, līdzīgi kā tas bija ar Beautiful Boy, ikdienu atspoguļojošajās ainās ir pilnīgi lieks un lika domāt, ka operators tūlīt nomauksies uz acīm šitā šūpjoties, tādejādi novēršot domas no galvenā – stāsta.