Rotaļas pa īstam [filma: Violet & Daisy / Violeta un Deizija]

Geoffrey Fletcher pirmā filmā Violet & Daisy pēc būtības ir klasiska Pirmā filma. Tajā, aizņemoties no dažnedažādākajiem režisoriem interesantus elementus un stāsta virzītājspēkus, izveidojies diezgan kolorīts kokteilis. Tad piemetis filmai arī kaut ko no sevis. Beigās ieguvis ļoti dažādas noskaņas filmu, kas, diemžēl, sava nevienmērīgā toņa dēļ vairāk atgādina eksperimentu, bet ne pilntiesīgu un viengabalainu filmu.

 

Jauno aktrisīšu Saoirse Ronan un Alexis Bledel dueta meitenīgums un joku plēšana ir ļoti patīkama Violet & Daisy nianse. Papildināta ar Luc Besson Léon: The Professional iepazīto “meitene ar lielo puiku spēļmantiņām” praktisko un ikdienišķo tvērienu, šis tas no Charlie’s Angels un Tarantino dialogu modes momentiem, un nupat jau trendīgais elements – patērētājkultūras trulums, kas provocē indivīdu uz amorālu rīcību. Minētais stilu un noskaņu apkopojums ļoti ņipri virza filmu līdz tā pievēršas James Gandolfini tēlotā saldsērīgā varoņa izpētei. Kaut arī šī filmas sadaļa, pateicoties Gandolfini lāča mieram un maigumam, ir gana interesanta, tā ir būtiski atšķirīga un šķietami neiederīga. Tā nav gana spilgta, lai liktu aizmirst par daudzpusīgo un kolorīto notikumu gaitu filmas pirmajā daļā un tādēļ mazliet garlaiko. Turklāt, intriga un coming-of-age pavediens šķiet aiz ausīm pievilkts un vēl viena sastāvdaļa jau tā piesātinātajā kokteilī.

 

Kas jāuzteic, – lomas un lielākās filmas daļas noskaņas atbilstība tieši aktrisei Saoirse Ronan. Pabojājusi nopietni uzsākto (Lovely Bones, Atonement, Hanna) karjeru ar modes štruntiem The Host un Byzantium. Šī loma šķiet kā atgriešanās pie tā, ko pieprot vislabāk – mazliet par daudz sapņainu un trauslu meiteņu lomām. Un nevis tur kaut kādas vampīrmātes bārenes vai dvēseļu čaulu virspavēlniece lomas, kas tikai viņu attālina no šādām lomām.

 

Kopumā, vērtējot filmu, žēl, ka režisors izrotaļājies filmas pirmajā daļā, un, izvēloties atvēlēt filmas otro daļu daudz intīmākai gaisotnei un dažiem izjustiem dialogiem, šķietami ir zaudējis interesi par filmu un tā vienkārši beidzas, bez īpašiem akcentiem un meistarstiķiem. Gan jau nākamreiz Geoffrey Fletcher izdosies savāktāks darbs.

stars 3