Gandi un apšaude kapsētā [filma: Seven Psychopaths / Septiņi psihopāti]

Seven-psychopaths-poster-farrell-rockwell-walken-harrelson

Komēdijas žanrs skaitās viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk sekmīgi realizējamiem kino (domāju arī citā) jomā, bet uzreiz pēc grāvējfilmām, visienesīgākais. Tādēļ, lai nezaudētu milzīgu auditoriju, Holivuda ir radījusi žanru, ko arī dēvē par komēdiju, bet precīzāk būtu to dēvēt par perdeļkomēdiju žanru. Ne jau skatītājiem aizvainojošu iemeslu vadītiem, bet gan skaidrības labad. Gluži vienkārši tādām filmām kā, piemēram, Playtime vai In the Loop nav nekā kopēja ar, it kā šī paša žanra, filmām Campaign, The Watch vai American Pie. Ik pa laikam (pārāk reti) tomēr līdz mums nonāk pa kādai šī žanra īstenām pārstāvēm, bet vēl piecreiz retāk kāds rada ko jaunu komēdijas apakšžanrā – melnajā komēdijā.

 

F0a2d21a6e86d2c53d7917c7aa17e9d4

Nav noslēpums, ka gandrīz visas melno komēdiju saknes stiepjas līdz Lielbritānijai. Un arī šoreiz, bieži neprecīzi dēvēts par īru, anglis Martin McDonagh mums piedāvā melno komēdiju Seven Psychopaths. Tā ir viņa otrā pilnmetrāžas filma, kas tika gaidīta ar lielu nepacietību un cerībām uz ko nebijušu. Par iepriekšējo filmu In Bruges nopelnījis Oskara balvas nomināciju, bet par pirmo darbu kinematogrāfā – īsfilmu Six Shooter, 2004.g. saņēma Oskaru. Turklāt, pazīstot viņa filmu rokrakstu, jaunākās filmas nosaukums Seven Psychopaths jau vien neviļus liek fantāzēt, izspēlējot neadekvātu un nelīdzsvarotu tipiņu izgājienus vēl pirms pati filma redzēta.

Seven-psychopaths-52

Uzreiz jābrīdina, režisora jaunākā filma nebūs pa zobam ikvienam. Tā ir gana rupja un asiņaina, lai brīžam to varētu salīdzināt ar Tarantino filmām, bet nekad vardarbība nav tikai, lai nodemonstrētu varu un izteiksmīgu asins šļākšanos. Tā vienmēr ir kāda cita filmas paralēlā stāsta jeb kā filmā dēvē layers (slāņa) elements, kas dažkārt pasvītro smieklīgo, bet citkārt skumjo. Un ņemot vērā, ka filma ir par filmu jeb īru rakstnieku, kas saskāries ar radošo krīzi arodā un privātajā dzīvē, turklāt viņa tuvākie cilvēki ir diezgan jukuši, lai neteiktu vairāk, šo minēto slāņu filmā ir atliku likām. Tie patīkami ik pa laikam parādās un risinās, viens ar otru mijoties visas filmas garumā. Filma caurstrāvo Martin McDonagh kā rakstniekam raksturīgais virtuozums un prieks pīt visu kopā, brīžam padarot visu ārkārtīgi sarežģītu, bet nākamajā mirklī gandrīz meditatīvi mierīgu. Izklausās gana traki, bet tā jau arī jābūt filmā ar nosaukumu Seven Psychopaths – visi ārdās līdz brīdim, kad sēž kopā un draudzīgi skatās saulrietā, lai nākamajā brīdī varētu tuksneša vidū aizdedzināt savu vienīgo transporta līdzekli, un tikai tādēļ, lai tam sekotu best ever apšaudes aina kapsētā.

Seven-psychopaths-img03

Šī filma pilnīgi noteikti ir farss un absurds, bet negaidīti organiskā galvenā trijotne – dzērajrakstnieka un visa trakuma iemeslaColin Farrell, viņa pārlieku izpalīdzīga un entuziastiskā draugaSam Rockwell un elegantā, bet biedējoši nosvērtā, sirmjgalvja draugaChristopher Walken tēli papildināti arWoody Harrelson emocionāli nelīdzsvaroto mafiozo, pilnīgi normālo trušu mīliTom Waits un sīkās lomās redzamiemMichael Pitt,Michael Stuhlbarg,Gabourey Sidibe, kas filmai piešķirtu vajadzīgo jaudu, lai tā nekļūtu prasta, bet aktieru talants jokainu, bet patīkamu pēcgaršu.

Seven-psychopaths-27

No sirds iesaku noskatīties šo filmu. Ja gadīsies tā, ka neies pie sirds, tad vismaz tā pilnīgi noteikti atsvaidzinās skatu uz komēdiju. Un ticiet man – nākotnē šī filma (visticamāk jau tās elementi) tiks kopēta un pavairota uz velna paraušanu iepriekš pieminētajās perdeļkomēdijās, par kuru reklāmām tik gardi smējās patriotiski noskaņotie Sapņu Komanddas 1935 apmeklētāji, pēc tam mēmi blenžot ekrānā, tieši šīs filmas reklāmas laikā.

Seven-psychopaths-img08