Holivudas “Meteorīts” [filma: I’m Still Here]

Im-still-here-movie-poster

Ik pa laikam sanāk uzdurties (lasi noskatīties) filmas, kuras uzreiz nav skaidrs kurā plauktiņā nolikt – tajā, kuras vari droši ieteikt kā spēcīgas drāmas, trillerus, komēdijas vai vēl sazina kādā aspektā kvalitatīvu kino, vai tajā, kuras ir absolūti stulba izklaide un pēc divām dienām neatcerēsies pat filmas nosaukumu, vai arī  plauktiņā kur ir filmas, kas it kā ir labas, bet nekādā veidā un ne ar ko nepaliek atmiņā un aiziet bezdibenī kā “nekas īpašs”.
 
Tad nu, lūk, “I’m Still Here” pilnīgi noteikti nav no plauktiņa “nekas īpašs”. Citam tā būs drausmīga kino pieredze, citam nesaprotams darbs un doma, bet personīgi man tā bija kārtējā (un šo vārdu nelietoju ar nožēlas garšu) filma, kas liek atkal un atkal ieslēgt iTunes filmu treileru lapu un skatīties drīzumā gaidāmo filmu reklāmas rullīšus, starp kuriem uziet kādu filmu, ko “gaidīt” mēnešiem ilgi un kad nu beidzot ir sagaidīta, uzrīkot sev mazus svētkus – skatoties.

Filmas veidotajiem, tai skaitā pašam Joaquin Phoenix, par lielu pārsteigumu paziņojumam par vienas no lielākajās mūsdienu filmzvaigznes aiziešanu no kino un mūziķa karjeras uzsākšanas paziņojumam prese un vēlāk lielāka daļa cilvēku noticēja un patiešām domāja, ka pusmūža krīze būs sagrāvusi šī aktiera dzīvi un līdz šim veidotajai karjerai nebūs turpinājuma. Tagad intervijās Joaquin Phoenix stāsta, ka sākotnēji nebija domāts sacelt tik lielu brēku ap šo projektu, bet viņi neapjuka un izmantoja to savā labā un sāka veidot šo savdabīgo filmu.

Filma sižets ir izklāstīts tagad televīzijā tik populāro realitātes šovu filmēšanas un it kā reālo dialogu manierē. Man personīgi, skatoties šos šovus vienmēr rodas jautājumi vai patiešām miljoniem skatītāju neredz, ka viss tur notiekošais ir biežāk vēl neīstāks nekā lielākajā daļā mākslas filmu? Un vai patiešām viņiem šķiet, ja aktieru vieta ir īsti cilvēki, kas neizmanto kādu tēlu vārdus, bet gan pašu vārdus un uzvārdus, tas uzreiz ir realitātes attēlošana un notiekošais patiešām notiek ar šiem cilvēkiem?

Publicitātes attēli

Šādus un vēl līdzīgus jautājumus sev uzdeva filmas veidotāji (pats Joaquin Phoenix un māsas vīrs, slavenā Ben Affleck brālis Casey Affleck) un vēlējas parādīt pasaulei, ka arī šāds izklāsts un vizualizējums var būt gana ticams, kvalitatīvs un kas ne mazsvarīgi – aizraujošs.

Iespējams, ka daudzi šo filmēšanas manieri sauks par haltūru un veidu kā ar sliktas kvalitātes attēlu var tikt izradīti kinoteātros, bet vienmēr jāatceras, ka nav produkta, ja tam nav patērētāja. Un ja jau realitātes šovu auditorija ir izrādījusi pietiekami lielu atsaucību skatoties tāda paša veida video, bet nu jau kinoteātros, tad filmu veidotajiem tam ir jāpakļaujas un laiku pa laikam jāpiedāvā šāda tipa kino.

Šķiet aizsākās tas ar šausmu filmu Blair Witch Project, tad spriedzes filma Cloverfield un pavisam nesen Distric 9 un izskatās, ka vismaz vēl pāris gadus ar šādam filmām saskarsimies itin bieži. To spriežu no tikko izlasītā paziņojuma, ka nesen iznākušajai “Paranormal Activity 2” būs arī trešā daļa, “Battle: Los Angeles” arī ir izskatās, ka būs mikslis starp klasisko un realitātes TV kino, kā arī drīzumā iznākošā “Catfish” ir filmēta ar rokas kamerām, plus ļoti intensīvi atradīs (pēc treilera spriežu) cik ļoti atkarīgi mēs esam no sociāliem tīkliem un kādas attiecības mēs tajos veidojam.

Lai ari kā tur būtu. Ja jūs esat Joaquin Phoenix cienītājs un spējat pieņemt ne klasisku kino, “I’m Still Here” ir “must see” filma, kas iespējams ieies vēsture, kā lielākā apmuļķošana – reklāmas kampaņa. Un kā jau mēs zinām no pašmāju „Meteorīta” kampaņas, daži to slavēja, daži par to šausminājās, bet kas galvenais (no veidotāju puses) visi par to runāja!