Irrational Man Filozofiski attaisnojamā slepkavība

Nav nekāds pārsteigums, ka režisors Woody Allen arī savā jaunākajā ikgadējā kino pienesumā izvēlējies iet pa diezgan atpazīstamām, vairakkārt mītām takām. T.i. pārfrāzēt, iespējams atkārtot, jau iepriekš izteiktas idejas. Bet tur nav ko pārmest, jo šogad viņa filmogrāfijas režisēto darbu sarakstam pievienots jau piecdesmitais ieraksts. Pie šāda paveikto darbu skaita ir neiespējami būt pārsteidzošam, oriģinālam vai kādi citādi ar svaigu skatījumu. Un ir tikai loģiski, ka viņa darbos viss šķiet jau kaut kur citur manīts. Tie, kuri šo meistara atkārtošanos vēlas afišēt kā ne pārāk cildinošu ziņu, vienkārši ir ne īpaši labi pazīstami ar viņa daiļradi. Proti, Woody Allen jau gadu desmitiem rotaļājas vienās un tajās pašās sev labi zināmās un tīkamās tēmās – tas nevienam nav noslēpums.

Jaunākā filma Irrational Man ar Joaquin Phoenix un Emma Stone galvenajās lomās Woody Allen raksturīgā manierē vēsta par kādu dzīves šaustīta un sagrauzta intelektuāļa dzīves jēgas jaunatklāšanu kāda cita dzīves izbeigšanas procesa plānošanā. Turklāt šis intelektuālis ir iekārojams universitātes filozofijas pasniedzējs. Aptuvenā filmas “bilde” ir diezgan skaidra, vaine?

Pavasarī Kannu kino festivālā pirmizrādītā filma atsauc atmiņā vairākas citas režisora filmas. Irrational Man ir mazliet no Match Point, mazliet no Crimes and Misdemeanors un turpat jau arī ir Manhattan Murder Mystery tēmas un stāsta nokrāsas. Filmas visnotaļ tumšie epiteti un dziļi filozofiskā noskaņa ar krimonogēnu piesitienu pasniegta maksimāli viegli un romantiski (laikam visatbilistošākais vārds ir – liderīgi). Tieši tā kā to spēj tikai Woody Allen.

Neņemšos salīdzināt vai mēģināt virknēt režisora filmas no sliktākās uz labāko, jo kā viņa daiļrades cienītājs būšu pārlieku subjektīvs. Uzskatu, ka (gandrīz) katra ir apbrīnas vērta – vienalga, vai kā maziņš jauks štruntiņš vai kā prožektora gaisma kādai spožai lomai. Bet jāatzīst, ka Irrational Man ir savāktākā un kopskatā labāka filma par viņa pāris (vai arī vairāk) iepriekšējiem darbiem. Tieši Irrational Man atgādina par režisora spožāko darbu unikalitāti tēmas pasniegšanas veidā. To, cik depresīvais un absurdi komiskais organiski sadzīvo kopā vienā tik ļoti atpazīstamā, bet joprojām neizzinātā un aizraujošā pasaulē, kā maziņos gabaliņus jeb apkaimes ikgadu Woody Allen mums atrāda.

Vēl jāatzīmē, ka papildus, kā vienmēr, Woody Allen filmās izcilajam skaņu celiņam (šoreiz kā filmas vadmotīvs izvēlēts The Ramsey Lewis Trio skaņdarbs The ‘In’ Crowd) Irrational Man var lepoties ar izdevušos operatora darbu. Režisora pēdējā laikā iecienītais irāņu operators Darius Khondji, ar kuru sadarbojies jau pie filmām Anything Else, Midnight in Paris, To Rome with Love un Magic in Moonlight un pasaulē vairāk zināms kā Se7en, The Beach, My Blueberry Nights un The Immigrant operators, šoreiz precīzi trāpījis mērķī, atainojot maziņas tenkām bagātas piejūras pilsētiņas gaisotni ar viegli kriminālu atmosfēru.

Vērtējums: 4 / 5