Izdzīvošanas skola [filma: All Is Lost / Viss Zudis]

Man ir milzīgs prieks, ka arvien biežāk tiek radītas minimālistiskas filmas ar ļoti šauru vai ierobežotu un specifisku darbības vietu. Vēl lielāks prieks, ja apvienojumā ar šo filmu darbības lakonismu arī verbālais materiāls ir stipri minimāls. Tā, lai paliek vieta pārdomām, pieņēmumiem, minējumiem.

 

Es nezinu sevišķi daudz šādu filmu, bet tās, kuras zinu, vienmēr pieminu ar labu vārdu un iesaku noskatīties tiem, kuriem kārojas pēc citāda kino. Tāda, kas vairāk runā ar bildes palīdzību. Piemēram, 2011. gadā režisoru Béla Tarr, Ágnes Hranitzky radītā The Turin Horse ir ļoti reālistiska un skarba 19.gs. viensētas ikdienas vizualizācija. Uzņemta melnbaltā formātā un sastāv tikai  no 30 garām nemontētām ainām (filmas garums 2h26min). Ar vienu monologu filmas vidū. Cits piemērs – daudz vieglāks kino – 2007. gada dokumnetālo filmu režisora José Luis Guerín radītā spēlfilma In the City of Sylvia. Stāsts par jaunieti, kurš, sēžot kafejnīcā, vērojot apmeklētājus un garāmgājējus, pamana kādu sievieti, sāk tai sekot un tikai filmas izskaņā viņam izdodas parunāt ar šo sievieti. Ļoti interesantas formas kino.

 

Principā jau arī šīgada viena no vizuāli vērienīgākajām filmām Gravity, Joel Schumacher Phone Booth un Rodrigo Cortés Buried ir ierindojamas, ja ne blakām, tad tuvu iepriekš minētajam filmām. Gana lakoniskas un nepieradinātas, bet vēl ne art-house kino, kas diemžēl nesasniedz plašas cilvēku masas.

 

All is Lost ir stāsts par kādu vīru, kurš visas filmas laikā pasaka vien pāris teikumus, tie paši ir filmas aizkadra ievadvārdi. Visu ekrānlaiku aizņem viņa cīņa ar dabas stihijām, to seku likvidācija un izteikti konstruktīvas rīcības virknes, kuras tīri no cilvēcīgā viedokļa  ieceļ šo vīru varoņa statusā. Tas ir kaut kas līdzīgs, kā vērot Discovery Channel raidījumu bez paskaidrojošiem komentāriem un reklāmām. Tīra bilde, rīcības loģiskums un izdzīvošanas skolas esence.

 

Visu cieņu 77 gadus vecajam aktierim Robert Redford, kurš pēc tik garas karjeras kino joprojām vēlas piedalīties fiziski grūtos un aktieriski izaicinošos projektos. Tas patiesi pastāsta daudz. Noslēgumam vien atliek uzdot jautājumu, kurš, manuprāt, neizbēgamo lielāko kinobalvu nomināciju dēļ, jāuzdod – vai šajā filmā aktieris atveido kādu īpašu tēlu vai tomēr tas ir pats Redfords nonācis attiecīgajā situācijā. Un ja tā, vai tam ir kāda nozīme, vai uz ekrāna vērojam izdomātu tēlu vai nosacīti reālu cilvēku?

.

Vērtējums: 5 / 5