Jaukais štruntiņš [filma: Magic in the Moonglight / Burvestība mēnessgaismā]

Kā runā (jo kurš gan var saskaitīt?) – Magic in the Moonlight ir režisora Woody Allen piecdesmitā filma. Jau kuro gadu desmitu gandrīz bez izņēmumiem reizi gadā viņš skatītājiem piedāvā jaunu filmu. Vēl knapi norimušas runas par viņa iepriekšējo filmu, par kuru pašam autoram tās tapšanas laikā nebija nekā cildinoša sakāma – Blue Jasmine, pienācis jau laiks nākamajai. Kaut kādā ziņā turpinājumam, jo režisora daiļrade jāvērtē kā kopums, kā tēmu, motīvu, tēlu un atsevišķu sociālo grupu vieglas noskaņas pētniecisko darbu milzīgā laika posmā un hronometrāžā.

 

Kā jau esmu minējis, Woody Allen filmogrāfija kaut kādā ziņā tverama kā garšs seriāls, kas gadu no gada piedāvā kaut ko jaunu, bet īstenībā jau gadu desmitiem neko tādu, kas neietvertu līdz kaulam pazīstamu motīvu un tēmu. Viņa filmas ļauj mums mierīgu prātu noskatīties (visbiežāk) kaut ko jauku, nekaitīgu un mīļu, turklāt bez pārmetumiem, ka “tērēts” laiks bezjēdzīgi.

 

Mazāk erudīti skatītāji pēc viņa filmas Midnight in Paris, tā arī pēc Blue Jasmine, skaļi bazūnēja, ka vecmeistars beidzot atradis pasen nozaudēto mūzu un iedvesmu. Ka tagad nu tik būs! Bet patiesībā viss ir kā ierasts, kā vecā labi ieeļļotā mehānismā… nē vēl labāka metafora – kā jūras viļņos – pēc viena veiksmīga projekta jeb stāsta, kas kā jau visi pārējie pusmiegā uzskribelēti uz apņurcītas lapiņas krājas lielajā atvilktnē pie viņa gultas Ņujorkas dzīvoklī, viņam seko jeb tiek izvilkts no atvilktnes nākamais, ļoti iespējams mazāk veiksmīgs.

 

Magic in the Moonlight būs tieši šis aizmirstamais stāsts, kas seko pēc kaut kā atmiņā paliekoša un godalgota – Blue Jasmine, un ļoti iespējams pirms Woody Allen labākās, veiksmīgākās utt. utml. – izvēlaties paši, filmas. Bet šis fakts nemazina Magic in the Moonlight mirkļa burvību. Šajā pat var manīt, kā Woody Allen cenšas iemest šādas tādus screwball comedy elementus.

 

Pat šķietami sliktākās Woody Allen filmas ir pilnas dzīvesprieka, bērnišķīga un naiva rotaļīguma. Tās nereti (un uz vecumu režisoram gadās arvien biežāk) ir vienkāršas un naivas pasakas (štruntiņi) par to, kā būtu, ja būtu. Par sapņotājiem un mīlas pārņemtajiem, kuri par tādiem tiek akcentēti tikai tāpēc, ka visi apkārtējie ir ikdienas rutīnas un mietpilsonisku pieņēmumu iegrožoti ļautiņi.

 

Vienīgais, kas nedaudz filmā kaitināja – tās nevienmērīgais un izteikti nepiemērotais operatora darbs, kas šķiet pārsteidzoši, jo Darius Khondji ne tuvu nav iesācējs un strādājis gan ar Danny Boyle pie The Beach, gan David Fincher pie Se7en, Panic Room, gan Michael Haneke filmām Funny Games un Amour. Galu galā arī pie Woody iepriekšējām filmām: Anything Else, Midnight in Paris, To Rome With Love. Nezinot, ka tas ir viņš, nepameta sajūta par iesācēja centieniem gandrīz katru kadru uzpakot par ko īpašu. Bet rezultāts sanācis jokains un filmā attēlotajam laika posmam neatbilstošs. Kā otrs pārsteigums Magic in the Moonlight ir aktieris Colin Firth, kurš acīmredzami jūtas neērti ciniskā un pragmatiskā iluzionista lomā. Iespējams, ka cienījamais Oskara laureāts nebija uzķēris lomu un mētājās no sev ierastā tēla uz klasiskā vudijiskā tēla atveidošanas, kaut kur pa vidu pazaudējot oriģināli iecerēto.

 

Bet tas nekas, gaidām režisora nākamo filmu, jau mazāk kā pēc gada! Tajā atkal redzēsim apburošo Emma Stone, bet jaunpienācējs Woody filmu aktieru trupai būs aktieris hameleons Joaquin Phoenix.

.

Vērtējums: 3 / 5

.

.