Jauno drāmas seriālu standarts [seriāls: Rectify]

rectify tv 257780681large

Īsajiem seriāliem, angliski apzīmētiem neviennozīmīgajā vārdu savienojumā “mini-series”, ir divi milzīgi plusi. Ir zināms sēriju skaits, kas nevar pēkšņi (pie labiem reitingiem) dubultoties, attiecīgi, veidotājiem nav iespējas esošo materiālu izstiept dubultgarāku vai piedzejot tam kaut kādas bezjēdzīgas sižetiskās refleksijas, kas principā nepiedāvā neko jaunu, vien ļauj skatītājam ilgāk pakavēties pie tēliem, darba toņa un, cerams, ierastās režisūras rokraksta. Par otru būtiskāko īso seriālu pārākumu, gan pār mākslas filmām, gan pār “parastajiem” seriāliem, uzskatu to uzdrīkstēšanos iedziļināties šķietami maznozīmīgās detaļās un nesasteigto sižeta gājumu. Kā spilgtu piemēru var minēt režisora Todd Haynes (Safe, Velvet Goldmine, I’m Not There) piecu sēriju mini seriālu Mildred Pierce (kopējais garums: 5 stundas 36 minūtes), kas tāpat kā režisora Michael Curtiz (Casablanca, White Christmas) 1945.g. mākslas filma, veidots balstoties uz James M. Cain tāda paša nosaukuma romāna. Salīdzinot filmas un seriāla materiālu, ir acīmredzama atšķirība notikumu atainojumā. Ja filmā kāda notikuma konkrētā aina ilgst 2 minūtes, tad seriālā šis notikums var atainot vismaz 5 minūšu garā ainā. Skatītājs iegūst daudz spilgtāku un precīzāku rakstītā materiāla pārnesumu uz ekrāna, bet režisoram ir brīvas rokas mākslinieciskajai izpausmei un nav jāsatraucas (nu vismaz ne tik ļoti kā mākslas filmu gadījumā), nepazaudējot svarīgas detaļas, ietilpināt visu materiālu aptuveni 2 stundu garā gala produktā. Kā vēl vienu piemēru salīdzinājumam, varu minēt neseno Great Expectations seriālu (3 sērijas) un vēl nesenāko mākslas filmu.

Tā vien šķiet, ka neoficiāli dēvētais par intelektuālo TV kanālu, un nemainīgi kvalitatīvu TV produktu ražotājs kanāls HBO, tagad ir atradis sev kompāniju, bet skatītāji vēl vienu kvalitātes garantu – Sundance Channel. Šis kanāls skatītājiem šogad piedāvā jau otro mini-seriālu (pirmā seriāla Top of the Lake, kuru izlolojusi The Piano režisore Jane Campion, ievadsērija savu pirmizrādi piedzīvoja Sundance festivālā), kas patīkami pārsteidz ar kvalitāti, nesteidzīgumu un, lai arī cik nobružāti neizklausās, atšķirīgumu.

Sešu sēriju mini-seriāls Rectify vēsta par uz nāvi notiesātā Daniela (Aden Young) dzīvi pēc tam, kad, dzīvojis nepilnus divdesmit gadus ieslodzījumā, viņš tehnisku precizējumu rezultātā tiek atbrīvots. Rectify ir par cilvēku, kurš, gaidot savu nāves dienu, ir nodzīvojis cietumā savas dzīves lielāko daļu. Nāvessodu pieņēmis kā neizbēgamu faktu, izaudzis no pusaudža gadiem, pasauli tverot tikai no grāmatām – bez ikdienišķiem notikumiem, pārsteigumiem, neveiksmēm, priekiem, un visbeidzot, līdzcilvēkiem, ar kuriem dalīties. Apzināti kļuvis par pesimistu – “optimism served no useful purpose in the world where I existed. Obviously, this radical belief system was flawed, and was ironically a kind of fantasy itself.” Viņa ārpasaules uztverē nekas nav normāls un nekas mums šķietami normālais priekš viņa nav normāls.

Vai varat iedomāties savu ikdienu, ja to nebūtu piedzīvojuši divdesmit gadus, vai jūs spētu orientēties cilvēku komplicētajā savstarpējā saskarsmē, vai varētu vispār atšķirt, kas ir ikdienišķs un kas ir īpašs? Danielam katra lieta un darbība prasa milzīgu koncentrēšanos. Gandrīz jebkas šķiet īpašs un padziļinātas izpētes vērts. Bet tajā pašā laikā saviesīgās sarunas (small talk), piemēram, par laikapstākļiem raisa atklāsmi, ka viņa pasaulē tie neeksistēja – bezlogu telpā un biezie mūri to norobežoja no jebkādām laikapstākļu novērojumiem, kas nozīmē apzināta un pieauguša cilvēka novērojumi un nostāja pret gadalaikiem viņam vispār neeksistē. Šādu un līdzīgu ārkārtīgi cilvēcīgu, bet mums piemirstu atklāsmju, seriālā Rectify ir daudz. Tas jauki atgādina novērtēt apkārt esošo un cienīt to. Nedarīt ļaunu, tikai egoistisku mērķu un apkārtējo cilvēku spiediena dēļ. Un visbeidzot kārtējo reizi nodemonstrē, ka visvairāk cilvēkiem ir bail no nezināmā un citādā.

Rectify stāstā ir plašas iespējas dažādām drāmām un spriedzes elementiem, kas tradicionāli veiklāk virzītu stāstu un padarītu to par klasiski interesantu skatāmvielu. Tādu, kas sadalīta pa TV programmu uzbūvei ierastiem segmentiem, ar kādu intrigu/uzmanību noturošu āķi katra segmenta beigās. Par laimi Rectify veidotāji nav šīs iespējas izmantojuši un fokusējušies uz indivīda pārdzīvojumiem un izjūtām, atstājot visus pārējos notikumus kā mazsvarīgāku fonu.

Sērijas aptver vienas nedēļas notikumus pēc Daniela atbrīvošanas un atgriešanās savā dzimtajā mazpilsētā. Seriāla veidotāji ieskicē galvenajam varonim apkārt esošo cilvēku emocionālo nostāju, bet nekad neveido attieksmi. Dažādā cilvēku attieksme pret tikko no cietuma atbrīvoto ir fascinējoši dažāda un diezgan ātri izkristalizējas cilvēka bailes no nezināmā, nevēlēšanās iedziļināties un ātra soda – risinājuma meklēšana.

 

Daudzejādā ziņā Rectify pieskaras līdzīgām problēmām kā režisora Thomas Vinterberg filma The Hunt / Jagten ar Mads Mikkelsen galvenajā lomā. Turklāt arī noslēdzas uz līdzīgas nots, kad skatītājam tikai jāsecina cik ļoti izšķiroša ir kādā dzīvībai, cilvēku – aunu baru vieglprātīgi šabloniskā uztvere, neadekvātā it kā spriestspēja par notiekošo un sodītkāre bez pārdomām ko un kā tas risinās.

5 stars