Katram savs ceļš caur ciešanām [filma: Rabbit Hole]

Rabbit-hole

Ir ārkārtīgi daudz filmas ar stāstu kur vecāki pārdzīvo bērna zaudēšanu. Šķiet, šāds stāsts nevienu vairs tā īsti nespēj pārsteigt un likt just līdzi, jo ir tik bieži pārmuļļāts un padarīts par klišeju un banalitāšu virpuli. Izlasot Rabbit Hole anotāciju, nekas neliecina, ka šī filma varētu piedāvāt ko citu. Personīgi es biju domājis, ka šajā filmā Nicole Kidman un Aaron Eckhart kā Becca un Howie – sāpju sagrautais pāris būs ielikteņi, t.i. labi aktieri, kas kalpos kā garants viduvējas filmas atpazīstamībai. Filmai par kuras eksistenci aizmirsīšu jau pēc pāris mēnešiem.

 

Gaidāmo metodisko, puņķaino un paredzamo ainu virknējuma vietā, režisors John Cameron Mitchell kopā ar oriģinālās lugas un arī filmas scenārija autoru David Lindsay-Abaire piedāvā neierastu stāsta izklāstu, kas iedarbojas uz mūsu prātiem tieši tā kā tam vajadzētu, ja mēs šādus bēdu stāstus nebūtu redzējuši jau simtiem reižu. Es pat domāju, ka filmas pievilcība slēpjas ne tik daudz pašā stāstā, bet gan kā tas ir izstāstīts.

 

Laulātais pāris mēģina iet visiem zināmos (vismaz amerikāņiem) bēdu remdēšanas ceļus, bet tie nedarbojas. Kā izrādīsies, tie visi viņus noved strupceļā – pāru konsultāciju nodarbībās ir sajūta, ka tur pulcējas sāpju atkarībnieki, kas nevis dziedē brūces, bet gadiem apmeklējot šīs sanāksmes uzlādējas no citu ciešanām; šādās situācijās par klasiku kļuvušais ieteikums par pievēršanos Dievam, rada saspringumu attiecībās ar Becca māti Nat. Kā arī laulātā pāra šķietamā atrašanās dažādās sēru pārdzīvošanas stadijās rada arvien dziļāku plaisu viņu attiecībās un tādēļ ir vajadzīgi citi risinājumi, lai saglābtu šo laulību.

 

Kamēr vīrs šos citus risinājumus nemeklē un pašam nenojaušot arvien vairāk virzās citas sievietes virzienā, Becca rod īpašu saikni ar pusaudzi, kas bija pie stūres automašīnai kas nogalināja viņas dēlu. Neierastā draudzība iesākas ar Beccas atskāršanu, ka pusaudža puika Jason nav nezvērs un ir gandrīz vienlīdzīgi lielās ciešanās ar viņu. Šī abpusēji līdzīgā sāpes viņus satuvina un rada mieru, kas dziedē. Abu turpmākās sarunas parkā par paralēlām pasaulēm ar laimīgiem cilvēkiem un Becca škietamā vēlme redzēt sava dēla neizdzīvotās dzīves vizualizāciju Jasonā, ir filmas spilgtākie momenti.

 

Šī ir viena no retajām amerikāņu filmām, kur, manuprāt, aktieru sastāvs ir perfekti atbilstošs lomām un to sniegums ir viens no labākajiem viņu karjerās. Īpaši jāizceļ Nicole Kidman, kas ar vienlīdz asu un neiejūtīgu tēlu ar nespēju pieņemt apkārtējās pasaules uzspiestos noteikumus, tajā pat laikā spēja izrādīt neviltotu prieku un asaras. Nebiju redzējis Kidman cilvēcīgākā lomā kā šī. Iespējams, līdzīgi kā ar Johnny Depp perfektajām, bet jau apnicīgajām ākstu lomām, arī viņa ir jau pārāk iestrēgusi glamūrīgās un augstprātīgās lomās un ir pienācis laiks uzspodrināt jau noputējušo spozmi ko redzējām filmā The Hours.

 

Jutos pat mazliet pārsteigts, ka filma ieguvusi tikai vienu Zelta Globus 2011 (Golden Globe) nomināciju. Redzēs kā ies ar Oskariem.

 

Rabbitholeposterfull