Knock Knock Sadistiskā koķetērija

Vispirmāmkārtām jāatzīmē, ka filmas Knock Knock reklamētāji nošāvuši gaužām šķībi, to definējot kā erotisku trilleri. Es domāju, samelojušies. Filmu Hostel un Cabin Fever autora Elli Roth režisētajā un producētajā filmā erotikas ir tikpat daudz cik banālākajā (vai prastākajā) porno klipiņā. Pat nesenās Jennifer Lopez nerātnās skolotājas gaitas filmā The Boy Next Door šķiet salīdzinoši daudz erotiskākas, kaut kopsummā aizņēma nieka ~4min no filmas raidlaika.

Diemžēl Elli Roth, izmantojot zināmus (un skatītājam ļoti garlaicīgus – paredzamus) iebrukums-mājās subžanra elementus, nav pacenties tos izpušķot, padarīt interesantākus, kaut kā īpašākus. Viņš aprobežojies ar krāšņām brošām jeb vizuālo vilcējspēku – ar galvenās lomas atveidotāju (veco labo, nu jau 51 gadu veco) Keanu Reeves un diviem seksīgiem zaķiem t.i. aktrisītēm Lorenza Izzo un Ana de Armas.

Tieši un bez īpašiem aplinkiem izklāstītais filmas Funny Games tipa stāsts strauji zaudē pirmā mirkļa pievilcību, jo pavedinošajām būtnēm un tai pat laikā destruktīvajam duelim tā īsti nav kur izpausties. Darbības rādiuss filmai Knock Knock ir gaužam šaurs. Līdz komēdijai (jebkādai) tā īsti nevelk, bet neveiklā koķetērija ar sexploitation subžanru ir vienkārši kaitinoši nekāda. Pat pēdējā cerības uz vērienīgu asinspirti filmas finālā nepiepildās un skatītājam jāsecina, ka šī darba lielākais sasniegums ir vecum-vecā feministiski košās krāsās trieptā morāle – visi veči ir neuzticīgi cūkas.  

Kļūst mazliet skumji apzinoties, ka arī (reiz) šausmu filmu princis Elli Roth, kuru varenais Quentin Tarantino kādā intervijā nodēvēja par “the future of horror”, tagad atmetis centību un visas savas īpašās kino veidošanas manieres, haltūrē un kā lērums citu režisoru veido filmas, balstoties uz filmai nolīgto aktieru spēju piesaistīt skatītāju uzmanību. Un vēl skumjāk ir noskatīties, cik ļoti šī superzvaigzne ir nepiemērota konkrētajai lomai.

Vērtējums: 2,5 / 5