Kolinsi nav Ādamsi un Bērtons+Deps nav kvalitātes garants [filma: Dark Shadows / Tumšās Ēnas]

Dark-shadows-movie-poster-21

Nekad neesmu bijis, ne Tim Burton, ne Johnny Depp fans. Kaut abu daiļrades ir man tīkami darbi, tā pa īstam aizrāvis nav neviens. Varbūt Burton pārlieku lielais dekoratīvisms, varbūt Depp izmisīgā vēlme būt vienmēr bara lielākajam baltajam zvirbulim, bet vienmēr viņu kopfilmas palikušas lielajā pelēkajā masā. Kas nedaudz ironiski, jo bijušas ja ne spilgtas, tad spurainas un ekscentriskas jau nu noteikti. Tā nu arī uz jaunāko kopdarbu Dark Shadows, neskatoties uz izdevušos treileri, neliku lielas cerības. Katrā ziņā necerēju ieraudzīt Depp jaunā gaismā (to es gaidīju un nesagaidīju no Rum Diary) vai Burton izkāpjam no savas komforta zonas.

 

Ļoti iespējams tas arī noraka šo komiskuma pārpilno filmu. Abi kungi šķiet ir piefiksējuši vajadzīgo minimumu, lai sanāktu pieklājīgu ienākumu lielbudžeta filma, kas abiem nodrošinātu labu karjeras attīstību nepārpūloties pie katra jaunā projekta.

 

Dark-shadows-651x434

Skumji katrā ziņā, jo filmā ir daudz feinu, melnu, ironisku izgājienu ar labām frāzēm un dialogiem, bet, kas pārsteidzoši, tie nespēj glābt filmu no miegainības un pārliekas stiepšanas garumā, tajā pašā laikā pamanoties iepīt šķietami liekus tēlus un blakus stāstus, kas nojauc filmas viengabalainību.

 

Lai arī porcelāna ragana Eva Green priecē un ir redzama visā savā krāšņumā pārspīlētām grimasēm, banālām frāzēm un izaicinošām pozām, mazliet atkal skumdina mazais Chloë Grace Moretz pielietojums. Jau Texas Killing Fields lika vilties, cik maz izmantoja viņas talantu, un tagad arī šajā filmā viņa tikai kā dekoratīva hipijmeitenīte vien paliek. Žēl, būs jāgaida uz viņas nākamo filmu Hick.

Magburton-darkshadows-7

Jāuzteic filmas zilgano bildes nokrāsu un visu tēlu spilgtie septiņdesmito gadu tērpi, kas mazliet, mazliet glābj no salīdzinājuma ar Ādamsu ģimenīti.