Konfekte ne tikai īstiem faniem [filma: Star Trek Into Darkness / Tumsā: Zvaigžņu ceļš]

 

Tā kā neesmu nevienas sci-fi filmu sēriju/sāgu fans un nevaru novērtēt dažādo pasauļu autentiskumu, kad kāda no šīm filmu sērijām tiek atsākta pēc ilgāka laika vai procesam, piesaistīts jauns režisors, kuram ir specifisks rokraksts, man atliek baudīt, priecāties un vērtēt gala rezultātu kā veselumu – bez salīdzināšanas.

 

Lai arī šī ir otrā Star Trek filma, ko esmu noskatījies, un režisors J.J.Abrams pazīstams kopš seriāla Lost (īstenībā jau Felicity) laikiem, kaut kā salīdzināšana šķiet lieka. Pirmkārt, salīdzināt režisora darbu pie seriāliem ar šo monstrozo projektu nav adekvāti, bet kopā likt Mission Impossible 3, Super 8 ar Star Trek – idiotiski. Otrkārt, ērtāko un savā ziņā loģisko salīdzināšanu ar iepriekšējo Star Trek filmu ir nosacīti jēgpilns process, jo tā bija origin story tipa filma, bet šī – izteikts turpinājums jau aizsāktam stāstam, tēlu savstarpējām attiecībām un filmas vizuālajam noformējumam. Attiecīgi ir loģiski, ja pirmajā J.J.Abrams režisētajā Star Trek filmā tika likts lielāks īpatsvars uz tēliem – kas tie ir, no kurienes nāk un kas tiem aiz ādas, bet otrajā viss šis process ir neobligāts un bez liekām runām pievēršanās tīrai spriedzei ir tikai apsveicama izvēle.

 

Galvenie iemesli, kādēļ personīgi man Star Trek Into Darkness šķiet veiksmīga, ir tās vieglums apstākļu paskaidrošanā, personāžu problēmu attainojums ir (var saukt klišejisks) tīrs, dabīgs un ticams, bet kosmosa kuģu apšaudes un ātrgaitas lidaparātu pakaļdzīšanās ainas skatītājam tiek pasniegtas tik pat jautri un ne sarežģītāk kā deviņdesmito gadu bojevikos. Nepārprotiet, filma nav prasta vai acīmredzami shematiska, bet gan veidotāji ārkārtīgi labi izjūt stilu un ritmu, kas ir ārkārtīgi būtiskas nianses, lai filma, kas savā uzstādijumā ir daudz gīkiskāka nekā tās līdziniece Star Wars, ar 185 milj. $ lielu budžetu, būtu saistoša gan īstiem Star Trek faniem, gan iesācējiem, kas mielo acis, skatoties uz modeļveidīgajiem aktieriem, spožiem interjeriem un kosmosa kuģiem.

 

Pretētiji daudzu uzskatiem domāju, ka galvenais ļaundaris veidots pārāk neizteiksmīgs, uzskatu, ka tieši jaunā Šerloka Holmsa jeb aktiera Benedict Cumberbatch darbība šajā filmā dod nepieciešamo cilvēcīgumu – ļaundaris nav kāds jokaina paskata vieplis ar jukuša cilvēka pazīmēm, bet gan šķietami normāls cilvēks, kas, lai arī ir supercilvēks ar superasinīm, lielu daļu cīņu veica ar vārdiem, it kā rotaļājoties ar zemākas atīstības radībām. Pārējie, jau zināmie personāži, Star Trek Into Darkness uzvedas tā it kā viņi kopā spēlētu jau labu laiku un, saplūduši kopā ar lomu, spēj tai sniegt papildus cilvēcīgumu. Pamīšus izkārtotās komiskās un dramatiskās ainas notur filmu labā līdzsvarā un ne uz mirkli nešķiet tikai kā laika stiepšana pirms lielā grautiņa filmas finālā.

 

No tehniskā viedokļa filma ir nevainojama. Savdabīga vizualitāte, bet J.J.Abrams raksturīga. Gan kameras kustības dēļ, gan bēdīgi slavenā lens flere efekta dēļ, Star Trek dažkārt rada nelielu reiboni, bet, manuprāt, šajā filmā tas ir vietā vairāk nekā jebkur citur. Turklāt manis nīstais 3D effekts šeit ir nevainojams. Attēls nav par tumšu, nav mazliet izplūdis un spriedzes ainās var saprast, kas notiek. Protams, neieteikšu jums apmeklēt tieši filmas 3D versiju, bet, ja citas izvēles nav, tad ir iespēja pieredzēt labāko 3D efektu, kādu es esmu redzējis.

4 stars