Kovboja izdzīvošanas skola [filma: Dallas Buyers Club / Dalasas Pircēju Klubs]

Varbūt patiešām, lai cilvēku uzmanība būtu noturēta vairāk kā 20 minūtes un, stāstot kārtējo biogrāfisko stāstu par cilvēku, kura paveiktais ir kaut kādā ziņā zīmīgs un vēstures grāmatās rakstāms, nepietiek tikai ar faktu izklāstīšanu kustīgu bildīšu formātā un ar galvenās lomas atveidotāja dažkārt biedējoši līdzīgo ārējo veidolu. Protams, tas palīdz vizualizēt precīzāku ainu un redzēto labāk identificēt ar konkrēto cilvēku, bet vai tas kopumā palīdz “aiznest” stāstu līdz skatītājam vai tomēr vairāk darbojas kā skatītāju “āķis”?

 

Šie jautājumi mani vienmēr neliek mieru, kad uzzinu par kārtējo biogrāfijas ekranizāciju un aktiera izvēli. Jo, lai vai kā aktieri cenšas līdzināties konkrētajam tēlam, pārsvarā gadījumu cauri spiežas imitācijas sajūta, un neesam acu liecinieki pārtapšanai par konkrēto cilvēku, kuru skatītājs no intervijām bildēm vai video varbūt ir iepazinis gana labi, lai ātri novērtētu redzamā īstumu, bet vienkārši ļoti augsta ranga masku ballei.

 

Tā tas bija ar Hičkoka (ar E. Hopkinsu, nevis Tobiju Džounsu), princese Dianas, Džeka Abramova un Džuliāna Asaža filmām, kurās visās filmējās augstākā ranga aktieri un nevienam tā īsti nevarētu pārmest nemākulību. Vienkāršākā vaina neīstumam ir sasteigtā filmas veidošana, virspusība stāsta struktūras izveidē un bieži arī TV filmu operatora darba līmenis.

 

Režisora Jean-Marc Vallée jaunākā filma Dallas Buyers Club ir mazliet cits zvērs. Tā nav stāsts par kādu sabiedrībā ļoti zināmu personāžu un attiecīgi nenes šo it kā obligāto atbildību par tēlu vizuālo līdzību – atbilstību. Protams, ir zināma līdzības aktiera Matthew McConaughey priekš filmas izveidotajam tēlam ar īsto personu – Ron Woodroof, bet tās neaizēno ideju un nekļūst par vēstāmā stāsta galveno objektu. Filmas veidotājiem un Matthew McConaughey ir izdevies atrast to zelta vidusceļu savam tēlam, kurā aktieris saglabā sev ērtu veidolu, bet tajā pašā laikā ir ar neskaitāmam atveidojamā tēla niansēm; un es šeit nerunāju par visur un visu aprunāto McConaughey speciāli lomai zaudēto svaru un šaušelīgo paskatu.

 

Ņemot vēra visu iepriekš sacīto un novērtējot aktiera Matthew McConaughey tēlojumu, šķiet nebeidzamo perfekti izvēlēto un atveidoto lomu sēriju pēdējo trīs gadu laikā (beidzot arī aktieris tiek novērtēts – svētdien, par lomu Dallas Buyers Club ieguva Golden Globes balvu kā labākais drāmas aktieris), filma Dallas Buyers Club pēc savas struktūras nav nekas īpašs un atmiņā paliekošs. Stāsts kaut interesants, režisora nemākulības vai kādu (Kino Balvu sezonas īpatnības – aprēķins) citu iemeslu dēļ nav padevies no radošuma viedokļa augstā līmenī un sirgst ar stereotipiskas darbības un paredzamības sindromu.

 

Pati ideja jau kā tāda ir kā siena čupā atrasta adata – stāsts par AIDS slimnieku, homofobisku kovboju, kurš merkantilu mērķu vadīts piegādā medikamentus pārsvarā homoseksuāliem cilvēkiem, kuri arī slimo ar nāvējošo AIDS. Ir pietiekami daudz stāstu, kuri patiesāk un ne tik ļoti no baltā zvirbuļa skata punkta izstāstītu 80.gados notiekošo saistībā ar HIV/AIDS, bet laikam jau tad tas nebūtu tik saistoši parastajam cilvēkam un to būtu vieglāk ignoranti neievērot kā kaut ko kas neskar “normālos” cilvēkus.

 

Filma nav izcila, pat ne tuvu tam, ko nevar teikt par abu galveno aktieru spēli. Starpcitu, arī Matthew McConaughey ekrāna biznesa partneris Jared Leto, kurš pēc sešu gadu pārtraukuma atgriezies uz kino skatuves, gatavojoties lomai šai filmā izgājis cauri ne mazāk šausminošām ķermeņa transformācijām, nupat notikušajā Golden Globes balvu pasniegšanas ceremonijā ieguva balvu kā labākais otrā plāna aktieris. Tādēļ vēlos aicināt jūs noskatīties gan šo filmu, gan citas Matthew McConaughey pēdējo gadu filmas (Mud, Killer Joe, Magic Mike, Paperboy), lai novērtētu viņa kā aktiera milzīgo izaugsmi.

.

 Vērtējums: 4 / 5

.