Kingsman: The Secret Service / Kingsman: Slepenais dienests Krāsainais superaģentu rasols

Kingsman: The Secret Service ir filma, kurā režisora Matthew Vaughn un komiksu autora Mark Millar talanti satiekas jau otro reizi. Pirms Kingsmen šo vīru, ja tā var teikt, kopdarbs Kick-Ass atsvaidzināja skatu uz iesērējušajiem supervaroņiem, kā neaizskaramiem, visvarošiem un noslēpumainības pilniem tēliem, kuri uzrodas un pazūd, kad pašiem tīk.

.

Arī šoreiz šo divu autoru uzdevums jaunajā kopfilmā ir saistīts ar kaut kā ļoti pazīstama un līdz nelabumam atstrādāta uzprišināšanu, skata punkta pamainīšanu un to, kas iespējams (līdzīgi kā Kick-Ass) kalpos kā vesela lēruma filmu iedvesmas avots. Kingsman jeb kā oriģinālavots The Secret Service vēsta par superaģentu, superslepenu britu valdības (vai arī nē!) vienību (par kuras pastāvēšanu, protams, neviens nenojauš), kam bez pašsaprotamās asprātības un augstās uzdevumu izpildes kvalitātes, stūrakmens ir tās aģentu līdz kaulam iecirstā pieklājība jeb “dzimuši džentlmeņi” kvalitāte.

.

Kaut kur dzirdēti “parametri”, vai ne? Protams, tas visādā ziņā atgādina par pasaules slaveno Džeimsu Bondu un MI6. Bet Kingsman ir apzināti veidots uz jau zināmiem, tai skaitā arī Džeimsa Bonda, slepeno aģentu trafaretiem, kas šeit mēģināti pašķobīt, palabot un pamainīt, tā, lai skats uz visu šo jau ļoti pazīstamo uzstādījumu šķistu svaigāks… atsvaidzinošāks. Un kā jau pēc Vaughn un Millar iepriekšējās sadarbības var nojaust, arī smieklīgāks.

.

Teorētiski ar Kingsman viss ir kārtībā – visas ieceres ir īstenotas, jezga uz ekrāna ir pamatīga un uz beigām pat arī gana krāsaina, bet diemžēl diezgan tradicionālais un paredzamais pasniegšanas veids (nu ne jau nu Vaughn un Millar ir pirmie, kuri iedomājušies ar humoru pieiet visai kinematogrāfā tik iecienītai superspiegu štellei) filmu no potenciālajiem “jautrajiem kalniņiem” (jeb joyride) padarījis mazliet tuvāku spēlei, kur no diviem iespējamiem variantiem jāuzmin konkrētās situācijas atrisinājums. Nav jau slikti, bet tomēr – #wow un smieklu vietā ir tikai mazs gandarījums un smīns.

.

Bet mūsdienu kino scēnā, kur jauniešiem paredzētās jeb viņu vajadzībām pieslīpētās filmas ir lielais vairums kinoteātru repertuāra, Kingsman ir viegli ierindot blakām un kategorizēt pēc visierastākajām birkām. Tās ievads ir atpazīstama pielīdzināma tā saucamajām origin filmām, kuras sižetisko attīstību zina ikviens kino apmeklētājs, turpinājums veidots tik ļoti pazīstamā young adult kategorijas grāmatu ekranizāciju pamatizklāstā – nepieradinātā vienīgā, bet izredzētā indivīda atklāsme, klišejās, ka nekas vairāk neatliek kā minēt, kurš no bariņa viņa sāncenšu tiks izsvītrots pirmais.

 

Tā Kingsman veidotāji, ejot pa zināmu taku, aptuveni stundas garumā, ik pa laikam parodējot un ironiski pajokojot par superspiegu filmu klišejām un liekot skatītājam domāt, ka tās šeit tiek apietas, nonāk līdz lielajam Grand finale, kas jau pavisam droši iegrāmatojams pie Austin Powers stiliņa.

.

Kā jau teicu – nav jau slikti, bet nekā svaiga Kingsman-ā arī nav, turklāt filmas aktiertrupas galvenais magnēts Colin Firth šeit atstrādā savu etalontēlu…nu gluži tā pat kā viņa ekrāna partneri un ienaidnieki Mark Strong, Samuel L. Jackson un sērs Michael Caine.

 

P.S. Rasolam līdzīgajam saturam kā punkts uz “i” ir bijušās zēnu popgrupas dalībnieka Gary Barlow saldenā pēcfilmas titru dziesma.

.

Vērtējums: 3 / 5

.