Krāšņā pasaka [Life of Pi / Pī dzīve]

Life-of-pi-poster03

Nezinu kā citiem, bet man, kaut neesmu lasījis Yann Martel romānu Life of Pi, jau no Ang Lee filmas ar tādu pašu nosaukumu treilera kļuva skaidrs, ka šis nav reāls stāsts, bet gan abstrakts idejas izklāsts jeb alegorija. Līdz ar to ir loģiski, ka mainās, kā šī filma tiek uztverta. Daļa tajā saskatīs reliģiozu mācību iezīmes, citi iedvesmojošu un pacilājošu stāstu, bet daudziem tā būs vienkārši krāšņa pasaka.

 

121121_mov_lifeofpi

Neizskaidrojamu iemeslu dēļ, visi Holivudas vai, precīzāk, amerikanizētie stāsti par indiešu puikām, kas, it kā naivi ticot lielajiem sapņiem, tos galu galā arī sasniedz, tādejādi mums mācot, ka pat neskatoties uz spēcīgajiem kastu iedalījumiem šajā valstī, jebkurš var sasniegt jebko – galvenais tikai ticēt, liek man nedaudz ironiski pasmaidīt. Es galīgi nenoliedzu, ka vajag ticēt. Ticēt vajag visiem. Vai tas ir Dievs, dievi vai Pērkoņtēvs, nav nozīmes. Galvenais ir ticība un savā ziņā bijība pret kaut ko augstāku – kontroles, kārtības un līdzsvara veidotāju. Personīgi man vairāk ir iebildumi, par to cik vienveidīgi un tendenciozi tiek pasniegti šīs tautas pārstāvji un to paradumi (Slumdog Millionaire, Best Exotic Marigold Hotel u.c.). Bet iespējams saknes meklējamas pašā Bolivudā un lokālajās filmu industrijas paražās, kas nu tiek daļēji pārnestas Holivudā.

 

Lifeofpi_still

Ticu, ka lielai daļai filmas auditorijas ar šo izvēlēto skatījumu nebūs problēmas (galu galā – kā ir grāmatā, tā arī parādam), un viņi vienkārši pēc kāda no iepriekš minētajiem uztveres variantiem baudīs šo Piscine Molitor jeb Pī stāstu. Piederu pie tiem, kas Life of Pi uztver kā skaistu pasaku jeb alegoriju par cilvēcību un atšķirīgu raksturu, temparamentu līdzāspastāvēšanu. Papildināta ar nereāli krāšņām detaļām un skatiem, tā patiešām spēj aizraut un ļauj aizmirsties, pilnībā noticot Pī izdzīvošanas skolai jeb piespiedu piedzīvojumam.

Life-of-pi-clip

Lai arī lielākā daļa notiekošā ir acīmredzami meistarīgu specefektu darba auglis, tas netraucē, jo uztverama kā mirāža, kur iztēle aizklīst stipri tālāk par ierasto apzaļumoto augu puduri tuksneša vidū. Šeit tā ir mistiskiem jāņtārpiņu spilgtuma un krāsas planktoniem klāta ūdens sega, kuru graciozi šķeļ milzu valis, mirklis ar skaidrām debesīm un saules stariem stipras vētras laikā, saules siltās krāsas apliets vakars ūdens spogulim līdzīgajā virsmā. Bet visu zināmā mērā līdzsvaro Bengālijas tīģera ārkārtīgi reālas uzvedības atveidojums, kas panākts, papildus specefektiem, filmēšanā piedaloties trijiem šī skaistā dzivnieka pārstāvjiem.

Life_of_pi_8

Lai kļūtu par perfektu maģiskās kinopasaules paraugstundu, filmai Life of Pi netrūka daudz. Pirmkārt, es būtu atteicies no stāsta izklāsta formas rakstnieka un Pī sarunas veidā, bet aizstājis to ar vienkāršu Pī stāstījumu par saviem piedzīvojumiem. Otrkārt, būtu pilnībā izsvītrojis filmas pēdējās piecpadsmit minūtes, kas kaitinoši didaktiski paskaidro visu iepriekš redzēto, un finālā, uzdodot vieduma pilnu retorisko jautājumu: “Kuram no šiem stāstiem jūs vēlaties ticēt?”, sabojā visu maģiskumu un pašu izdomātās versijas par patiesībā notikušo.

 

Un visbeidzot, atšķirībā no vairuma, kas līdzīgi fanoja par Skorsēzes “Hugo” zemi graujošo (groundbreaking) 3D pielietojumu, uzskatu, ka tieši šī tehnoloģija man diezgan spēcīgi pabojāja  vizualo filmas baudījumu. Tātad, joprojam esmu uzticīgs 3D tehnoloģijas heiters.