Wild Card / Džokers Lasvegasas lubene

Jau tradicionāli aptuveni reizi pusgadā mums tiek piegādāta jauna Jason Statham filma. Lai arī nav tā, ka viņa filmas visas būtu līdzīgas kā ūdens lāses, to režisori joprojām pārsvarā gadījumu ir pavisam nebūtiska (skatītājam – lai novērtētu filmas potenciālu) detaļa. Tā arī jaunākā filmai, režisora krēslā sēdies Simon West, kurš iepriekš veidojis Con Air, Lara Croft: Tomb Raider, The Mechanic un The Expendables 2, bet tas, kā jau teicu, ir pilnīgi nebūtiski, jo Statham filma ir Statham filma un ar to ir pateikts vairāk kā režisora vārds vai konkrētās filmas sižeta izklāsts.

Ir tikai viena problēma. Šī britu kino kaušļa filmas arvien vairāk un vairāk atkāpjas no zīmola, ar ko šis aktieris reiz tik zīmīgi ienāca kinopasaulē. Tās ne vienmēr varēja paļauties uz interesantu stāstu – scenāriju, bet akurāt katru reizi iepriecināja skatītāju ar nežēlīgām, bet skaistām cīņas ainām, kurās Jason Statham vienmēr parādīja, kurš te ir īstais(-ākais) vecis. Apmēram ap 2010. gadu, kad tapa amerikāņu rīmeiks filmai 13, Jason Statham filmu brends sāka mainīties un arvien mazāk bija etalons spriedzes filmām un arvien vairāk tēmēja uz drāmas pusi.

Bet, kā jau jūs nojaušat, ar šo žanru viņam iet daudz švakāk nekā spārdīšanos un šaudīšanos. Var jau, protams, arī saprast Statham izvēlēto ceļu, jo cilvēkam skaidrs, ka nevēlas iekrist tajā trīskāršā B kategorijas filmu bezdibenī, pa kuru mutuļo un nespēj noslīkt citi reiz slavas zenītā bijušie kolēģi. Attiecīgi – lai jau gandrīz piecdesmit gadus vecajam britu aktierim veicas un varbūt vēl pēc pieciem gadiem lietas sakārtosies un viņa pāreja nopietnāka aktiera statusā būs noslēgusies, un pavisam normāli šķitīs, ka viņš piedalās kādā a la Foxcather filmā.

Viņa jaunākais darba auglis, filma Wild Card, kas sākotnēji tika dēvēta par Heat, balstīta uz tāda paša nosaukuma rakstnieka William Goldman romānu, kas reiz jau piedzīvojis vienu ekranizāciju. 1985.gada filmā galveno lomu atveidoja tā laika bad-ass aktieris Burt Reynolds. Neesmu redzējis kā Reynolds veicies ar šo darbu, bet šīgada versija šķiet kā no vairākiem gabaliem sašūts deķis.

Wild Card ir acīmredzami filmas pēc filmēšanas darbos pilnībā sabojāta. Nezinu, vai pasūtītājam šķitis kaut kas lieks un brutāli izgriezts vai nemākulīgas montāžas rezultātā filma zaudējusi normāla stāsta attīstības ritējumu, bet Wild Card atgādina kāda sakarīga TV seriāla pirmo trīs, četru sēriju montāžu vienā pusotru (knapi) stundu garā darbā. Nekādi citādi nespēju pamatot asuma trūkumu filmai, kurā, kā filmas plakāts sola, piedalās tādi aktieri kā Michael Angarano, Sofía Vergara, Stanley Tucci, Anne Heche, Jason Alexander un Hope Davis. Katrs no šiem aktieriem, atskaitot Angarano, piedalās precīzi divās filmas ainās. Vergara gandrīz divās, jo filmas ievada sekvence, kas nav nekādā saistībā ar citiem filmas notikumiem, pēc būtības vispār neskaitās. Lai arī Vergaras, Heche, Alexander tēlus un tiem izvēlētos aktierus varētu norakstīt uz potenciāla izšķiešanu, tad Tucci un Angarano tēlu pielietojums filmā ir īpaši nemākulīgs. Labi, Tucci vēl varētu būt tā saucamais cameo, bet Angarano tēls, kas kalpo kā filmas sirdsapziņa un pamācošā daļa, tā pa īstam tiek iepazīstināts tikai filmas otrās trešdaļas noslēgumā. Līdz tam skatītājam tiek piedāvāts vienmuļš, jau no visurienes atpazīstams stāsts par dzīves nogurdinātu vīru, kurš, kā saka, prot ātri un efektīvi nokārtot samilzušās problēmas.

Vienīgās uzslavas filmas virzienā varētu būt par filmas div-ar-pusi cīņas ainām, kā autors ir tas pats vīrs, kurš veidoja Transporter kautiņus. Pirmā gan no tām norisinās vien filmas četrdesmitajā minūtē, kad Statham cienītāji jau ir baltkvēlē aiz dusmām par bez-kautiņu kino, kura uzstādījums sola, ka potenciāla dūru vicināšana sagaida katrā nākamajā ainā.

Patiesībā ir vēl viena uzslava filmai Wild Card – tā ir labāka filma par azartspēļu atkarību nekā nesenā Mark Wahlberg The Gambler.

Vērtējums: 2 / 5