Latvijas Kultūras akadēmijas kino režijas absolventu filmu skate

Latvijas Kultūras akadēmijas kino režijas absolventu filmu skate (Facebook lapa) uz lielā kinoekrāna nenotiek pirmo gadu. Katrā nākamajā reizē tas ir arvien apmeklētāks pasākums, kas tikai liecina, ka interese par jaunajiem kino censoņiem publikai nekur nezūd. Protams, liela daļa no tiem ir studiju biedri, paziņas un visi pārējie ar šiem filmu autoriem saistītie cilvēki. Bet tas ir nebūtiski, kāpēc šie cilvēki ieradās uz skati, pat fakts, ka skati apmeklēt varēja bez maksas nav tik svarīgs, jo, kā jau minēju, skatīties gribētāju bija ļoti daudz. Kā viena no vakara organizētājām ziņoja, lielai daļai rindā, kas izvijās stipri ārpus kinoteātra Splendid Palace telpām, stāvētāju nācās doties mājās, jo vietu kinoteātra lielajā zālē nepietika.

Jau iepriekš esmu rakstījis par filmu skolu absolventu darbiem un vienmēr skatē ir vairāki labi darbi un pa kādai tīrai pērlei. Šī skate nebija izņēmums.

.

 

Augstāk par zemi

Režisors: Jānis Ābele

Jaunieši Jēkabs, Linda un Rihards bauda romantisku, bohēmas pilnu pavasari. Rīgā plaukst ābeles un nenovēršami tuvojas karš.

Manāms, ka režisors vēlējies runāt modernā Eiropas kino valodā. Kopumā tas ir izdevies, tikai problēma, ar ko šī īsfilma saskaras, ir tās nespēja iznest it kā pavisam fonā esošo apokaliptisko noskaņas reflekciju uz trīs centrālajiem tēliem. Kara tuvošanās tā arī paliek kaut kāda ar filmu nesaistītu notikumu piedēkļa lomā. Šo faktu paspligtina veiksmīgi izveidotais, bet gaužam paredzamais mīlas trīsstūra formāts. Ja režisora mērķis bijis atspoguļot bezbēdību un it kā jauniešu atrāvumu no realitātes, tad tas nav izdevies sevišķi veiksmīgi. Režisoram ieteiktu mēģināt izveidot pilnvērtīgu stāstu tikai par galvenajiem tēliem un nemēģināt novērst uzmanību ar liekām detaļām, jo Augstāk par zemi atsevišķas ainas vieš cerību par dzīvu cilvēku reālu saskarsmes atainojumu.

.

 

Mans kauss plūst pāri malām

Režisore Marta Herca

Roberts dzīvo svētā dzīvi. Viņš nežēlo sevi darbā un nesavtīgi kalpo cilvēkiem. Roberta dzīves drošo pamatu satricina Bībeles grupas dalībniece Laila.

Skumji humoristisks stāsts par iespējams vientiesi un iespējams lāga zelli, kura dzīve izmainās pēc tam, kad viņa dzīvē parādās sieviete vārdā Laila. Šķietami vienkāršs un zināms stāsts par mīlestības motivējošā spēka pretstatumu dzīves realitātei vai netaisnībai – izvēlaties paši. Ja paskatāmies apkārt, kaut vai tas pats pieejamākais – amerikāņu kinematogrāfs ir tik ļoti daudzkārt runājis par šo stāsta modeli, ka režisores stāsts brīžam šķiet vienmuļš. Bet īsfilma īpašo piesitienu dod sadzīviskā reliģiskā nokrāsa un atvērtais noslēgums. Iespējams, ka šo īpašo reliģisko aspektu vajadzēja izmantot efektīgāk.

.

 

 

Pa Pa

Dir. Valērijs Oļehno

No cietuma atgriezies tēvs cenšas atjaunot attiecības ar savu dēlu. Labie nodomi saduras ar negaidītiem šķēršļiem. Tēvs un dēls kopā pavada neaizmirstamu dienu, kas vienam no viņiem var izrādīsies pēdējā.

Domāju, ka retais man nepiekritīs, ja teikšu, ka Andris Keišs ir Latvijas labākais vai top3 aktieris. Viņa ekrāna tēla klātesamības efekts ir tik spēcīgs, ka kopumā vienkāršais stāsts, kas maz izceļas ar īpašu oriģinalitāti, kļūst par kaut ko ļoti īpašu. Jau ar pirmajiem kadriem, kuros Keišs redzams stāvam uz cietuma ēkas fona, momentā ir pastāstīts vairāk nekā citi ilgi runājot var izteikt. Arī turpinājumā viņa miera mikas un tajā pašā laikā apslāpētā dinamīta personība nolasās perfekti. Jāuzslavē arī operatora darbs. Tas izceļas ar interesantām un profesionālām izvēlēm. Viss papildināts ar precīzām muzikālajām izvēlēm pilnīgi viennozīmīgi veido Pa Pa par šīs īsfilmu skates nostrādātāko darbu.

.

 

Regīna

Režisore: Madara Didrihsone

Teorētiskās fizikas profesors saduras ar neatrisināmu problēmu – savām pirmajām attiecībām ar reālu sievieti.

Interesants mistiskas, ar vēlmi būt psiholoģiskas drāmas apvienojums ar sadzīvisku komēdiju. Lai arī manāms, ka režisore par stāsta enkuru izvēlējusies galvenā tēla iedomu sievieti – Regīnu, īsfilmas galvenais vilcējspēks ir cita stāsta sieviete, aktrises Baiba Brokas atveidotā, uzbāzīgi ieinteresētā kundze. Režisore vairāk velta laiku vientuļā profesora vienmuļajai dzīvei un tajā esošās iedomu sievietes klātesamībai, bet tā īsti netiek atklāts, kāpēc viņa tur ir un kas viņus saista. Turpretim Brokas tēlam ir pilna motivācijas un darbību buķete.

 

.

 

Skrūvgriezis

Režisors Jurijs Skorobogatovs

Darbmācības skolotājs, apdrošināšanas krāpnieki, valūtas maiņas punkta darbinieki un kabatzagļi iesaistās cīņā uz dzīvību un nāvi par somu ar grūti konvertējamu valūtu.

Šķiet, ka skatītājiem vissimpātiskākā īsfilma. Pamatojums meklējams atpazīstamajā formā. Skrūvgriezis pilnībā atspoguļo (lai neteiktu kopē) mūsdienās ar Gaja Ričija (var arī piesaukt Tarantino ietekmi) krimstiķa tipa filmām raksturīgo stāsta līniju – kāds ne pārāk gudrs tipāžs ar vēlmi ātri nopelnīti iekuļās lielās nepatikšanās, turklāt līdzi pavelk veselu virkni citu cilvēku. Īsfilmai nav ne vainas un darbmācības skolotāja tēls ir īpaši patīkams, bet kopumā Skrūvgriezi pavada spēcīga atdarinošā ēna, turklāt dialogos īpaši manāms režisora pieredzes trūkums un mazā saistība ar attēloto vidi.

 

 

 

10633850_10203344699887533_5153625813757082324_o

.