Leģenda par Parīzi [filma: Midnight in Paris]

Midnightinparis_m

Woody Allen jaunākā filma Midnight in Paris, kā jau lielākā daļa viņa filmu tā īsti nav iekārtojama kādā no klasiskajiem žanriem t.i. komēdija, mūzikls, drāma utt. Tās visas dzīvo un ir salīdzināmas tikai paša autora radīto filmu starpā. Citas ir vairāk drāma, citas vairāk komēdija, bet visām (ok, varbūt ne Casandra’s Dream un Match Point) ir pievienots īpašais Vudijiskais elements, kas personīgi man liek filmu skatīties pavisam ar citām, mazliet bērnišķīgām, bet tajā pašā laikā rūpju un uztraukuma pilnām domām, kas patiešām saprot un jūt līdzi praktiski visās Vudija filmās sastopamajam Vudija paštēlam. Pārsvarā no pirksta izzīstās vai paša apzinātu darbību radītās problēmas tiek risinātas tik neierastos veidos, ka tikai Vudija režisora pirksts to spēj padarīt skatāmu un, kas ne mazsvarīgi, ārkārtīgi izklaidējošu un interesantu kino pieredzi.

936full-midnight-in-paris-screenshot

Tā arī jaunākais Vudija ārpus Ņujorkas projekts nav ne klasiska komēdija, ne drāma. Tā lidinās virs abiem žanriem un tā arī nepiezemējas ne pie viena no tiem. Bet tas arī ir filmas, un protams arī Vudija, spēks, spēt veidot īpašu pieeju, kad komiskums filmā ir sastopams katrā ainā, bet tikai dažās izraisa atklātus smieklus, tajā pat laikā situācijas nopietnība (ja ņem vērā galvenā varoņa šizofrēnijas problēmas un saļodzījušos plānus sakarā ar topošo laulību) ir gana liela, lai izraisītu līdzjūtību.  Bet tas nenotiek, jo stāsts tiek pasniegts pasakām vai leģendām raksturīgajā manierē.

 

Skatītājam jāapzinās un jāpieņem, ka ekrānā notiekošais nav iespējams un izskaidrojams, bet jāturpina skatīties un ļauties galvenā varoņa fantāziju lidojumam, jo ideja kā tāda ir tikpat universāla un pievilcīga kā Lieldienu zaķis vai Ziemassvētku vecītis.

600full-midnight-in-paris-screenshot

Un kas to būtu domājis, ka Owen Wilson, aktieris, kas šķiet piedalās katrā otrā Holivudas komēdijā, būs tik perfekts klasiskā Vudija tēla atveidotājs. Jau no paša sākuma – filmas ievada dialoga, es aizmirsu visas viņa perdeļkomēdijas un redzēju tikai Vudijam raksturīgās runas manieres vai ķermeņa valodu. Nevis kopētas, bet radītas no jauna. Tā it kā Vudijs būtu iemiesojies viņā (paraugstunda ir aina viesnīcā, kur Wilson tēls jau grib doties savās iknakts gaitās un negaidīti ierodas topošā sieva ar vecākiem).

Ak jā, filmā parādas tādi tēli kā Salvadors Dalī, Pablo Pikaso, Zelda un Skots Fitsdžeraldi, Ernests Hemingvejs un Kouls Porters.