Louder than bombs Kannu kinofestivāls 2015

“An upcoming exhibition celebrating photographer Isabelle Reed three years after her untimely death, brings her eldest son Jonah back to the family house – forcing him to spend more time with his father Gene and withdrawn younger brother Conrad than he has in years. With the three of them under the same roof, Gene tries desperately to connect with his two sons, but they struggle to reconcile their feelings about the woman they remember so differently.”

Kopenhāgenā dzimušā režisora Joachim Trier divas pirmās filmas  – Reprise un Oslo,August 31st bija pārliecinošas un līdz smalkumiem izjustas galveno tēlu analīzes filmas. Tās raksturoja režisoru kā izveicīgu stāstnieku ar precīzi izsvērtu sakāmo.

Viņa jaunākais darbs, pirmā angliskā mēlē uzņemtā filma Louder Than Bombs ar Jesse Eisenberg, Gabriel Byrne, Isabelle Huppert galvenajās un Amy Ryan, David Strathairn mazākās lomās diezgan tradicionāli šādās pārejas filmās, kaut kur pa ceļam ir samezglojies un apmaldījies savā sakāmajā. Tā saku, jo viss filmā šķiet savās vietās – aktieri labi un stāsts saistošs, bet kopā nesaliekas ar vajadzīgo (kas svarīgi) un iecerēto intensitāti.

Louder than bombs vēstot par traģēdijas un dzīves gājuma sašķelto ģimeni. Lai arī tā epizodiski spēj uzrunāt ar patiesumu un sirsnību, daudzšķautnaiņā sižeta struktūrā vēlas pateikt tik daudz un no tik daudziem personāžiem, ka filmai zūd elementārs fokuss jeb kodols. Beigās ir sajūta, kā vērojot daudzsēriju drāmas seriālu, kas skatītājam piedāvā plašu klāstu ar emocionāliem piesaistes objektiem, no kā skatītājs pēc vēlēšanās un patikšanas var izvēlēties sev tuvāko un sezonas laikā koncentrēties uz to.

Diemžēl iecerētais traģēdijas seku dažādo pārvarēšanas veidu demonstrācijas centrs – tēvs un viņa divi dēli, šķiet pārlieku vienmuļi pasniegti. Turpetim mirusī māte, kura filmā parādās tikai kā kāda ģimenes locekļa atmiņas vai arī kā pašas dēmonu analīze – nespēja adaptēties miera apstākļos, vienkāršā un sakārtotā savrupmājas vidē, pēc izbraucieniem uz aktīvām kara zonām, ir labi nofokusēts tēls, kas viennozīmīgi atgādina par Joachim Trier un viņa ilggadējā scenārista Eskil Vogt prasmi.

Interesanti, ka Isabelle Huppert atveido godalgotu kara fotogrāfi, kas savā arodā ir tikpat neticama kā aktrise Juliette Binoche līdzīgā lomā filmā 1000 Times Good Night, bet tas viņai neliedz būt filmas Louder than bombs spilgtākajam, cilvēciskākajam un daudzpusīgākajam tēlam.

Vērtējums: 2 / 5

CREDITS
Joachim TRIER – Director
Eskil VOGT – Script / Dialogue
Joachim TRIER – Script / Dialogue
Jakob IHRE – Director of Photography
Molly HUGHES – Set decorator
Gonzalo CORDOBA – Set decorator
Olivier BUGGE COUTTÉ – Film Editor
Ola FLØTTUM – Music
Gisle TVEITO – Sound
David SCHWARTZ – Sound

ACTORS
Gabriel BYRNE – GENE
Isabelle HUPPERT – ISABELLE
Jesse EISENBERG – JONAH
Amy RYAN – HANNAH
Devin DRUID – CONRAD
David STRATHAIRN – RICHARD
Rachel BROSNAHAN – ERIN
Ruby JERINS – MELANIE
Megan KETCH – AMY