Mākslas glābēju trupa [filma: Monuments Men / Relikviju Mednieki]

Es domāju, ka tas bija tikai normāli – no jaunākās George Clooney filmas ar nosaukumu The Monuments Men sagaidīt kaut ko līdzīgu viņa karjeras zīmīgākajai filmai Ocean’s Eleven. Tikai notikumi šeit risinātos Otrā pasaules kara laikā un, seifu atmūķēšanas vietā, kolorītu individuāļu komandai jāatgūst Eiropas kultūras mantojumu – mākslas darbus, kurus Hitlers bija sazadzies priekš sava vērienīgā projekta “Führermuseum”.

 

Vismaz kaut ko tamlīdzīgu mums sola Clooney un Matt Damon ekrāna atkaltikšanās fakts un jau pieminētā kolorīto tipiņu komandas draiskošanās filmas treilerī. Piekritīsiet, ka dūšīgais lāga vīrs John Goodman, flegmātiskais džentlmenis Bill Murray, amerikāņprāt pusklauns Jean Dujardin un, piedodiet, gandrīz obligātās pundura lomas aizvietotājs Bob Balaban nav tā komanda, kuru viegli uztvert nopietni.

 

Diemžēl visa potenciālā jautrība un naskums aprobežojas ar reklāmā redzamo un filma kopumā atstāj režisora iesācēja darba iespaidu, kur censonis par visām varītēm vēlējies saspiest filmā visa veida notikumus un noskaņas. Bet, kā jau vairumā šādu gadījumu, tas nenostrādā un filma atgādina neviengabalainu bet tehniski labi nostrādātu mozaīku. Tas mazliet pārsteidz, jo George Clooney kā režisors jau sen nav iesācējs un viņa kontā ir gan vizuāli un vēsturisko faktu patiesumā augstu novērtētā Good Night, and Good Luck., gan arī krimistiķkomēdija Confessions of a Dangerous Mind. Tā arī politiskā drāma The Ides of March pagozējās svarīgāko kino balvu nomināciju sarakstos. Šīs filmas kopā veido diezgan vispusīgu buķeti un skatītājiem deva pamatotas cerības uz kaut ko ja ne labāku, tad noteikti līdzīgā līmenī. Bet, diemžēl, The Monuments Men, kaut arī cenšas (pa vidu jokiem) būt nopietna filma par nopietnām lietām, nav necik augstāk vērtējama kā līdz šim Clooney režisūras zemākais punkts Leatherheads.

 

Nav tā īsti skaidrs George Clooney un viņa, jau kopš Good Night, and Good Luck laikiem, scenāriju rakstīšanas ilggadējā partnera Grant Heslov domu gājiens – par pamatu filmai ņemot patiesus faktus, tos sagriežot (gandrīz) pilnīgi kājām gaisā (Monuments, Fine Arts, and Archives program – kaut vai fakts, ka patiesībā šajā Otrā Pasaules Kara programmā piedalījās simtiem cilvēku) un mazās komandas dalībniekus padarot par gandrīz svētajiem un pārcilvēkiem, kuri iet karā mākslas glābšanas vārdā, bet tad scenārija līmenī neparūpējas, lai katram būtu sava īpaša loma un tēls. Es domāju tāds, kurš kaut kripatiņu atšķirtos no katra aktiera zelta standarta tēla (kurš vienmēr nostrādā).

 

Filmas skatīšanās laikā nepamet sajūta, ka ir kaut kas nepateikts, kaut kam nav pieticis laiks un pārāk daudzo kompromisu vārdā filma palikusi bez mugurkaula, bez īpaša ritma un atmiņā paliekošas atmosfēras. Tāds skaistu, talantīgu un kolorītu aktieru kopā sanākšanas pasākums ar nelielu vēstures stundu un morāli par mākslu kā kultūras un nākotnes pamatvērtību.

.

Vērtējums: 3 / 5

.