Martas Pasaules [filma: Martha Marcy May Marlene]

Martha_marcy_may_marlene_trailer1

 

Laikam jāsāk ar skaidrojumu par filmas nosaukumu. Martha ir galvenās varones īstais vārds, Marcy May ir vārds, kuru devis viņas otrās ģimenes namatēvs, bet Marlene ir visu kopienas sieviešu vārds komunicējot ar ārpasauli, konkrēti – atbildot uz telefona zvaniem. Visu vārdu virkne režisora Sean Durkin debijas filmas nosaukumā var radīt grūtības to atcerēties – kādi tie vārdi īsti bija, kurš vārds gāja pēc kura, un kad katrs no tiem tiek lietots, bet tas tikai pastiprina filmas galveno vēstījumu – šizofrēnisku apjukumu un neskaidrību par atrašanos laikā, sajūtās un identitātēs.

 

O-martha-marcy-may-marlene-review

Filmas centrā ir Elizabeth Olsen (seja) tēlotā Martha, kas filmas ievadā aizbēg no savas otrās ģimenes – sava veida sektas, un rod patvērumu pie māsas, ar kuru nav kontaktējusies vairākus gadus. Neskatoties uz to, ka Martha ir simtiem jūdžu attālumā no vietas un notikumiem, par kuriem skatītāju filmas laikā daudz neinformē, filmas forma un vizuālais tēls ļauj sajust to fizisko smagumu no emocijām, kas grauj galvenās varones psihi. Savukārt ainas, kas dod nelielu ieskatu par dzīvi sektā un tur piedzīvoto fizisko un psiholoģisko teroru, liek saprast ka tā ir tikai aizberga redzamā daļa, un aizbēgšanas patiesais iemesls tiek atstāts skatītāja paša iztēlei.

Martha_marcy_image

 

Martha Marcy May Marlene nehronoloģiskais vēstījuma veids un minimālā informācija, ļauj skatītājam tikai noprast, kā Martha jūtas, un cik grūti viņai pašai apjaust, kur viņa atrodas, un ka arī relatīvi daudz drošākajā vidē viņa joprojām nav drošībā, jo viņa ir pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk viņu atradīs un aizvedīs atpakaļ pie „ģimenes”, kur tās galva, John Hawkes tēlotais (viņš vispār slikti notēlot māk?) Patrick, ir izveidojis slimu ģimenes formu – visām sievietēm viņš ir kaut kas tēvam un tajā pašā laikā vīram līdzīgs, un katrs viņa skatiens, pieskāriens un tuvība ir jāuztver kā dāvana, bet jebkas sacītais – par absolūtās patiesības vēstījumu. Šeit jāatzīmē, ka režisors, manuprāt, ielicis biedējošas atsauces Patrick tēlā. Viņa teiktais „nāve ir skaistākā dzīves sastāvdaļa” ir kas ļoti līdzīgs, ko reiz teicis sērijveida slepkava Charles Manson un, lai arī tikai veiksmīgas sagadīšanās dēļ režisors uzgāja filmā dzirdamo drūmi hipnotisko dziesmu, Martha’s Song oriģināli izpilda ļoti sarežģīta rakstura un traģiska dzīves gājuma folkroka izpildītājs Jackson C. Frank.

Marthamarcymaymarlene-3

Starp citu, noskatoties filmu, šķiet neticami, ka Martha Marcy May loma ir aktrises pirmā galvenā loma. Ļoti ceru, ka nebūs arī pēdējā spožā loma, kā tas ir ar dažām citām pēdējo gadu debijām. Kā, piemēram, ir gadījies ar pirms diviem gadiem par fenomenu nosauktajai Precious jeb Gabourey Sidibe, kas kopš Oskaram nominētās lomas nav spējusi atgriezties līdzīga ranga filmās, vai kā ar pagājušā gada uzlecošajai zvaigznei Jennifer Lawrence, kas šogad notēlojusi divas (2!) reizes smuko, bet nesaprasto Anton Yelchin varoņa draudzenes tēlu, pēc gaidāmās it kā Krēslas sāgas fenomena turpinātājfilmas Hunger Games varētu nonākt Holivudas naudas gaļasmašīnā un turpināt karjeru smuksejiņas lomās, pavisam aizmirstot par spēcīgo debiju.