Everly Māte - supervarone

Jau ar filmas pirmajiem kadriem, kuros diskrēti, bet pietiekami labi demonstrēti tuvāk piecdesmit nekā četrdesmit gadus jaunās meksikāņu daiļavas Salma Hayek plikumi, kļūst skaidrs, ka arī režisora Joe Lynch filma Everly ir vairāk kā apgalvojums, ka šīs aktrise joprojām nav zaudējusi savas visdārgākās vērtības. Varbūt režisors ar filmu vēlējies kaut ko pateikt, pierādīt utt., bet Salma Hayek vēstījums ir pilnīgi un galīgi nepārprotams. Nu gluži tāpat kā to tagad pietiekami aktīvi dara cita latino kopienas pārstāve Jennifer Lopez – ar filmas Parker izģērbšanās ainu un ar visu jaunākās filmas The Boy Next Door uzstādijumu, kam reklāmas kampaņās tiek piekabināta birka: erotiskais trilleris.

Protams, filmu Everly, pateicoties minētajiem filmas fokusiem (filmas pirmajā daļā aktrise tērpta vien pieticīgā naktskreklā, kurš vēlāk tiek papildināts ar augstpapēžu kurpēm, bet otrajā daļā valkā pieguļošas Lululemon jogas bikses) uz Salma Hayek auguma aprisēm, varētu arī mēģināt ierindot pie tā saucamā Sexploitation filmu atzara, bet tas būtu pārāk liels kompliments, jo režisors nav vēlējies paturpināt iesākto un pilnveidot scenāriju līdz šī žanra izteikti specifiskām galējībām. Arī visus pārējos stiliņus, ko Everly skatīšanās laikā var atpazīt, filmas autoriem nav izdevies pacelt līmenī, kur notikumu vājprāta karuselis, šķistu jautras… bezsmadzeņu izklaides, varbūt pat kādas iedzeršanas spēles, cienīgs gabals.

Režisors, kurš iepriekš radījis tikai vienu pilnmetrāžas filmu, jokainu, bet jēlu komēdiju Knights of Badassdom, ar Everly diezgan uzmācīgi vēlas kādam pavēstīt, cik daudz un dažādu filmu viņš ir redzējis un cik daudz dažādu situāciju un ainu kopijas no tām spēj satilpināt savā filmā. Te ir neskaitāmi… pat varbūt lielākā daļa filmas teksta, one-liner tipa joku, japāņu dekoratīvisms, korejiešu atmosfēriskā nežēlība, filmu Raid (ja gribiet The Dredd) sajūta telpu noformējumā, ko veidojis tas pats cilvēks, kurš par filmas noformējumu atbildēja filmā Snowpiercer, šādi tādi montāžas triki, kas vairāk asociējas ar Guy Ritchie filmām, netiek aizmirst par tīru action un sprādzieniem, kas tiek pārciesti ar multiplikāciju filmām raksturīgu plastiku – tas no John Woo, bet kopumā viss kaut kādā ziņā sasummējas Tarantino filmas stila atdarināšanas veikumā… teiksim Kill Bill būtu vistuvākais salīdzinājums.

No vienas puses jau nav slikti… jo kāpēc lai būtu slikti – pārspīlēts un stilizēts spriedzes kino ar žilbinošu skaistuli priekšgalā (nē, es joprojām par Everly, ne John Wick), bet no otras puses tomēr tik daudz kas filmā nesaliekas pa vietām, ka atstāj tādu tukšu un dekoratīvu – piespiedu kārtas joka par tēmu, sajūtu, ka pat pieticīgais filmas garums (knapi virs 1h25min) šķiet viegli noīsināms par kādām desmit minūtēm. Piemēram, melodramatiskie momenti ar japāņu kundziņu un Everly saruna ar māti. Jāpiebilst, ka režisors izdarījis labu izvēli īpašie neiedziļinoties visās filmas pamatuzstādījuma peripetijās un tā saucamajos daudzo un “krāsaino” tēlu backstorijos, jo tas būtu nāvējoši filmas ritmam, turklāt pilnīgi noteikti garlaicīgi, jo visiem tāpat jau visi šie stāsti ir zināmi jau no citām filmām.

Interesanti, ka vairakkārt šīs filmas un Salma Hayek saistībā esmu dzirdējis izsakām cerības, ka varbūt Everly būs Salma Hayek šībrīža karjeras pagrieziena punkts un viņa kļūs par sieviešu versiju Liam Neeson un viņa Taken filmu sērijām.

Vērtējums: 2 / 5

.