Melnbaltais brīnums [filma: The Artist]

1_e_the-artist_poster

Ik pa laikam filmu veidotāji izvēlas atmest mūsdienu kino tehnoloģiju sasniegumus un veido filmas mazliet vecmodīgākā manierē. Kā piemēram brāļu Koenu trilleris Man Who Wasnt There vaiGeorge Clooney gara darbs Good Night, and Good Luck abi nopulēti un smalki darbi ieturēti tikai melnbaltās krāsās, tādejādi lielāku uzsvaru liekot uz stāstu un kontrastu, atmaksājās un abi iekļuva Oskaru nominantu sarakstos. Otrs piegājiens, lai skatītājiem sniegtu kādu īpašāku skatīšanās pieredzi, ir izmantot mūsdienām neierastu ekrāna attiecību izmērus. Nesenā fokus-drāmaMeek’s Cutoff izmantoja līdz piecdesmitajiem gadiem praktiski vienīgo pieejamo ekrāna izmēru (1.33:1), tā vairāk uzsvērot stāstā apspēlēto aprobežotību un egoistisko autoritārismu.

 

 

Šīgada Kannu festivāla spožais pārsteigums, parodiju filmu par franču Džeimsa Bonda līdziniekuOSS 117, autorsMichel Hazanavicius ir gājis vēl tālāk. Viņš ne tikai izvēlējies veidot filmu melnbaltās krāsās un ar veco ekrāna attiecību izmēru, bet arī bez skaņas. Nu labi, ne gluži bez skaņas, bet bez runāšanas – mēmo kino. Tātad īstu Holivudas zelta ēras kino.

600full-the-artist-screenshosst

 

 

Ārkārtīgi riskants gājiens, kas pilnībā atmaksājies un jau vainagojies ar Kannu festivāla labākā aktiera godalgu un nomināciju uz Kannu Zelta Palmas zara nomināciju.

 

 

Man šķiet papildus šarmu piedod fakts, ka šo veltījumu Holivudas zelta laikiem, ir veidojusi ne amerikāņu komanda. Komanda, kas iepriekš ir gaumīgi izmējusi Holivudas klasiku jau minētajās Džeimsa Bonda filmās. Bet iespējams tas tikai pierāda viņu mīlestību pret Holivudu un tās devumu pasaulei. Režisors ir perfekti nofiksējis galvenās lomas atveidotāja Jean Dujardin līdzību ar četrdesmito gadu Holivudas ejošāko mūziklu aktieri Gene Kelly, kā arī viņa sejas mīmikas plašās iespējas un piemērotību mēmajam kino.

 

600full-the-artist-screenshot

 

Jāatzīst, sākotnēji man radīja bažas, ka viendimensionālais stāsts ar ierobežotām formas iespējām varētu būt vienmuļš stila atmurgojums, bet The Artist arī mani patīkami pārsteidza ietverot sevī visu ko mēs mīlam kino pasaulē – tur ir prieki, bēdas, ceļš no pelēcības līdz vispasaules slavai, joki (arī ar dzīvniekiem), Holivudas mašinērijas spožums un bezkaislīgums, Hičkoka cienīgas trillera ainas, mūziklu dejas, mīlestība un ziedošanās. Viss kopā veidojot kokteili kurš neļauj smaidam pazust no sejas visas filmas garumā.