Metodiskais Gus Van Sants [filma: Restless]

Restless-movie-poster-02-thumb

Rešizors Gus Van Sants, šķiet drīz būs izpētījis teju visus izstumto un dumpiniecisko jauniešu prātus,  no visiem iespējamiem leņķiem un situācijām, bet vienmēr atstājot skatītājam plašu vietu spekulācijām, diskusijām un minējumiem. Nekad nepasakot neko tieši vai izskaidrojoši, lai visas atbildes būtu kā uz delnas. Un es būtu bijis daudz priecīgāks, ja arī šoreiz viņš būtu pieturējies pie šīs formulas, kas tik ļoti iecienīta neatkarīgā kino skatītājiem.

Restless būtu ieguvusi daudz vairāk, ja tā būtu saturējusi daudz mazāk informācijas un obligāto dialogu. Vairāk koncentrējusies uz abiem jaunajiem aktieriem, kas padara šo citkārt banālo un pat varētu teikt TV filmām (ne tām kas nāk no HBO kanāla plauktiem) raksturīgo sentimentu un paredzamību, baudāmu un ticamu. Abu saspēle – ainas divvientulībā, mazie joki un acu skatieni paceļ filmu virs viduvējības, bet vai liks atcerēties skatītājam no kuras filmas tas bija arī pēc mēneša? Diezvai. Vienīgais, filma būs labs atspēriens viņu karjerās, tas gan.

Restless-movie-photo-07

Jaukākais filmas aspekts ir tās līdzība ar klasisko melno komēdiju Harold and Maude, kas arī tikpat vieglprātīgi kā šī filma, spēlējas ar miršanas un dzīvības netveramības tēmām. Pasakot visu prātos esošās, bet nekad neizteiktās domas skaļi un bez aizspriedumiem.

Restless ir pat ļoti smieklīga un jauka momentos, kad necenšas metodiski izspiest no skatītāja pa kādai asarai. Tieši uzspiestais raudulīgais aspekts bojā visu, kas filmai ir labs.

Restless-movie-photo-03

Es nesaku, ka filma ir slikta, bet ir ļoti daudz lieku momentu un vietu bez kurām varēja iztikt, ļaujot Gus Van Sant neatkarīgā kino pusei darīt to kas viņam vislabāk sanāk – veidot filmas ar absolūts tukšums un klusums, kas var tikt pildīts ar katra individuālajām domām un skaidrojumiem.