Mordabojs indonēziešu gaumē [filma: The Raid: Retaliation / Reids 2: Asinspirts]

Pateicoties VHS kasešu zelta laikiem, ir radušies vairāki ļoti sulīgi un pārsteidzoši precīzi noteikta tipa filmu krieviska žargona nosaukumi. Viens no tādiem ir attiecināms uz režisora Gareth Evans tapinātajām filmām – mordabojs. Šī režisora jaunākā filma The Raid 2: Berandal / The Raid: Retaliation / Reids 2: Asinspirts ir idejisks turpinājums The Raid: Redemption filmai. Tās sižetiskās aprises un precīza cīņas ainu horeogrāfija bija sarakstīta vēl pirms pirmās Reida filmas tapšanas, bet, kā jau mordaboju filmās tas ir – tas ir pilnīgi nebūtisks fakts.

 

Pirmā The Raid filma pārsteidza ar savu kompaktumu un minimālistisko norises vietu – filma ir knapi pusotru stundu gara un viss norisinās vienā daudzstāvu ēkā, pa kuru kā visparastākajā līmeņu videospēlē galvenajam varonim ir uzdevums no pirmā stāva nokļūt līdz pat augšai. Un kā jau normālā videospēlē katra līmeņa, šeit stāva, “beigās” ir boss, kurš jāuzvar. Ātrajā ritmā un vienā frāzē izsakāmā sižetā šis videospēles princips nostrādā nevainojami.

 

Kā jau ar šādām specifiskām un izteikti nišas filmām gadās, The Raid tiek dēvēta par kulta filmu un… kā smejās: ļoti populāru filmu ļoti šaurā cilvēku lokā. Pateicoties tam un, protams, arī režisora un viņa biznesa partnera, galveno lomu atveidotāja Iko Uwais entuziasmam un neatlaidībai tika realizēta filmas otrā daļa.

 

Diemžēl šoreiz režisors nevēlējās turpināt iesākto un pieturēties pie izteikti vienkāršas sižetiskās uzbūves. The Raid 2 veidota āzijas valstu kinomatogrāfām tik ļoti pazīstamā atriebes pilnās kriminālsāgas standartā. Un tieši tapēc, ka šis žanrs āzijas valstīs ir tik ļoti nostrādāts un katra nākamā filma ļoti cenšas atrast jaunu, vēl neredzētu niansi tik ļoti specifiskajā atriebes filmas žanrā, režisora Gareth Evans filma šķiet mazliet par tukšu un atgādina uzpūstu burbuli. Visa mafijas stāsta līnija un neskaitāmās ar galvenā varoņa pamatmisiju nesaistītās ainas šķiet tikai tādas starplikas pirms kārtējā kautiņa, un ne kā kautiņu pamatu ielikšana.

 

Bet, runājot par pašiem kautiņiem, kas neskatoties uz filmas (diemžēl) iespaidīgo garumu (2h 30min) veido 80% filmas satura, tie ir no ļoti efektīgiem un neredzētiem līdz pat vienkārši fenomenāliem. Turklāt ļoti bieži, pateicoties neparastiem filmēšanas paņēmieniem man nācās aizkavēties domājot, tieši kā viņi to uzfilmēja, un tieši kur tas operators stāvēja kad filmēja kādu konkrētu ainu. Lūk viens piemērs no pakaļdzīšanās ainas. Protams, nekur nepazūd arī kautiņi, kas šķiet “garlaicīgi” vai pārlieku gari un vienveidīgi.

 

Rezumējot jāsaka- kas par daudz tas par skādi – ja The Raid 2 atmestu visu kriminālsāgas štelli un pāris cīņas ainas tā būtu tikpat kompakta kā pirmā daļa. Un, ļoti iespējams, ar tikpat labu pēcgaršu. Šoreiz, neskatoties uz tik daudz labām ainām, skatiem, sitieniem un paņēmieniem, sajūta nav uzlādējoša, bet gan otrādi.

Gaidam trešo daļu!

.

Vērtējums: 3 / 5

.

.