Mūžīgais Vilciens [filma: Snowpiercer / Caur Sniegiem]

Dienvidkorejiešu režisora Bong Joon-ho (Memories of Murder, The Host, Mother) jaunākā filma, pirmā ar amerikānisku piešprici (80% tekstu ir angļu valodā un praktiski visi aktieri no Holivudas augstākajiem plauktiem), uzņemta Čehijas filmēšanas paviljonos, ir šīgada interesantākais sci-fi – zinātniskās fantastikas filma, kura par laimi nedižojas ar milzu sprādzieniem un lāzeru lielgabaliem, bet gan uzbur draudīgu nākotnes utopiju par mūžīgo dzinēju un Noasa šķirstu – vilcienu un tā pasažieriem.

.

Ar filmas oriģinālmateriālu, franču komiksu “Le Transperceneige” režisors iepazinies filmas The Host filmēšanas laikā un pēc tam, kad ar to iepazinies viņa draugs un arī režisors Chan-wook Park (Stoker, Oldboy, Sympathy for Mr. Vengeance), tūdaļ pieņēmuši lēmumu to pārvērst filmā. Gandrīz desmit gadus vēlāk, filmas tapšanas procesā iztērētiem aptuveni 40 miljoniem USD un nepatīkamiem strīdiem ar The Weinstein Company un pašu Harvey Weinstein par filmas noīsināšanu par 20 minūtēm un citām izmaiņām, kuras šī Holivudas haizivs ir pieprasījusi, un kuru dēļ šīs filmas izrādīšana ASV ir nolikta uz treknas pauzes, Snowpiercer (oriģinālā versija) ir nonākusi līdz mūsu kinoteātru ekrāniem.

.

Bez šaubām, liekuļošanas un kaut kādas anti-holivudas lielfilmu propagandas, jāsaka, ka Snowpiercer, kas latviskojot (šoreiz tulkotājiem nav bijis tas vieglākais darbs) nosaukta par Caur Sniegiem, ir gada interesantākā spriedzes filma. Nepārprotiet, tā nav meistardarbs un perfekcija, bet tā spēja laipot no Holivudas filmām zināmā shēmojuma un gadu desmitiem izkoptās kinovalodas uz mums, eiropiešiem (tā arī amerikāņiem) joprojām tik neierastā Dienvidkorejiešu režisoru rokraksta un filmas gājuma, mani ļoti uzrunā un liek vērtēt šo darbu augstāk nekā varbūt vajadzētu. Līdzīgas izjūtas raisīja jau pieminētā Chan-wook Park šīgada darbs – Stoker, kurā arī izteikti jūtama Holivudiskā ietekme, bet tajā pašā laikā skaidri jūtama pilnīgi citas pasaules skola un filmas veidošanas manieres.

.

Neskatoties uz filmas pieklājīgo (lai arī mūsdienas tas jau nomaina 100min filmas garuma standartu) garumu – 126min, manuprāt, tā mierīgi varēja būt vēl par kādām 20min garāka. Tas dotu papildus vietu daudzu personāžu stāstiem un savstarpējām attiecībām. Varbūt padziļinātu modernā Noasa šķirsta izpēti, dažādu sabiedrības slāņu dzīves apstākļu un ikdienas atrādīšanu, lai organiskāk izpaustos filmā redzamā konflikta izpausmes. Jo šī brīža versijā, skatītājam daudzkārt ir vienkārši jāpieņem situācija kā fakts un to, ka šis tas ir it kā pašsaprotams. Kā piemēram, neliegšos kolorītākā ļaundara lomas atveidotājas Tilda Swinton tēls ir interesants un nospēlēts pirmklasīgi, man šķiet butaforisks un nav tā īsti saprotams kāpēc viņa ir tieši tāda un ne tā kā pārējie bagātnieki jeb sniega vilciena lokomotīves gala iedzīvotāji.

.

Snowpiercer savā būtībā ir stāsts par sabiedrību kā mehānismu, kurā katra detaļa, pat mazākā un pēc izskata necilākā, pilda kādu funkciju un ir nepieciešama tikpat ļoti kā virspusēji raugoties svarīgākās detaļas. Tas ir utopisks stāsts par noslēgtas perfektas sabiedrības modeli un revolucionāru, kā ģenerāltīrītāja funkcijas izpildītāju, nepieciešamību tikpat ļoti kā tīra ūdens un nepārtraukta ēdiena piegāde.

.

Ja Dienvidkorejas režisoru tvēriens un pat ne Holivudas aktieru plejāde (Chris Evans, Tilda Swinton, Jamie Bell, John Hurt, Ed Harris, Octavia Spencer) nešķiet gana vilinoša, tad iesaku noskatīties šo filmu kaut vai lai atsvaidzinātu savu skatu uz kopumā iesūnojušo spriedzes filmu/bojeviku žanru. Varbūt tas nodarīs tikai ļaunu – nemaz jau tik daudz labu šī žanra pārstāvju gada laikā netop, bet tas vismaz atvērs acis un liks novērtēt citādo.

Vertējums: 4 / 5