My King / Mon Roi Kannu kinofestivāls 2015

“Tony is admitted to a rehabilitation center after a serious ski accident.
Dependent on the medical staff and pain relievers, she takes time to look back on a turbulent relationship that she experienced with Georgio.
Why did they love each other? Who is this man that she loved so deeply?
How did she allow herself to submit to this suffocating and destructive passion? For Tony, a difficult process of healing is in front of her, physical work which may finally set her free…”

Kannu kinofestivāla kritiķu vairākums, vērtējot filmas Polisse režisores Maïwenn jaunāko darbu My King / Mon Roi, nebija saudzīgi. Godīgi sakot, pat skarbi, dēvējot to par bezjēdzīgi uzblīdušu, seklu, samākslotu, ciklisku un paštīksmināšanās pilnu darbu, kā pienesums kino repertuāram ir līdzīgs nullei.

Kaut kādā līmenī jāpiekrīt – visas minētās kaites darbam piemīt un, vispārīgi skatoties, patiesi My King nav nekas akurāt svaigs attiecību drāmu / melodrāmu lauciņā. Bet. Šķiet, ka vaimanātāju un šņācēju patiesie emociju izvirdumi īstenībā meklējami faktā, ka šāda veida kino īsti neiederas Kannu kinofestivāla konkursa programmā, bet gan salīdzinoši ierastā franču kinoteātru repertuārā.

My King melodrāmas šķietami seklais ietvars šeit lietots apzināti un kalpo kā aicinošais elements plašam skatītāju lokam. Tas pretēji drāmas spiedošajam un, kā labi zināms, daudzu skatītāju atbiedējošs žanrs, ļauj runāt par nežēlīgu, bet maldīgi patīkami apreibinošu attiecību karuseli, kā gala iznākums tiek atklāts jau filmas sākumā. Skatītājam jau no sākta gala ir zināms, kā viss beigsies… kā būtu visam jābeidzas. Attiecīgi My King secīgi demonstrē attiecību gājumu, brīžam pašdziedējošās psiholoģijas manierē un ar acīs bakstošām frāzēm, kā, piemēram, “Pain serves no purpose” un “You leave people for the same reason that attracted you in the first place” līdz arī paši ekrāna darboņi secina “Let’s stop this charade”. Turklāt viss stāsts pasniegts kā atmiņas, kamēr galvenā varone atlabst pēc smagas kājas traumas. Veidojot pretstatījumu šīm neiespējamām attiecībām un rehabilitācijas centra klientu dzīvelīgumam un atklātumam.

Neizklausās pārāk labi. Es zinu.

Bet My King vilkme slēpjas klasiskā un profesionālā franču mūsdienu meinstrīma attiecību melodrāmas stāstniecībā un divu galveno aktieru spēcīgajā sniegumā. Attiecību rūpju bērnu jeb sievu atveido aktrise un režisore Emmanuelle Bercot (starpcitu viņas režisētā filma Standing Tall atklāja šīgada Kannu festivāla programmu), bet liderīgo un bohēmiska gara pārpilno vīru, Vincent Cassel. Jāsaka, ka tik izveicīgu, jautru un, kas reti redzams – ticamu, pašdestruktīvu atkarībnieku un uzdzīvotāju sen nebija nācies redzēt. Cassel spēle un ainas kopā ar Bercot, kad attiecībās viss vēl bija kārtībā, ir filmas My King galvenā rozīnīte un liek smaidīt, kaut arī labi zināms, ka zem jautrā plīvura slēpjas slikts iznākums. Šķiet, ka to arī pamanījuši un novērtējuši Kannu festivāla žūrija, pasniedzot Emmanuelle Bercot kopā ar filmas Carol izcilnieci, aktrisi Rooney Mara, dalīto šīgada festivāla labākās aktrises godalgu.

Vērtējums: 3 / 5