No Pandām līdz Prokrastinācijai [filma: Instrumenti Procrastination Live]

Nu jau gandrīz pirms nedēļas tika svinīgi prezentēts vai, kā latviskāk – palaists tautās, Latvijas, nebaidīšos to tā dēvēt, labākās popgrupas, albuma Procrastination koncertsērijas vizuālais kopsavilkums jeb Procrastination Live video (fotogrāfijas no pasākuma). Nē, tik vienkārši kā “video” būtu nepilnīgs apzīmējums. Pareizāk būtu teikt koncertfilma, albuma vizuālais apveids un izsmeļošs tā skaņas papildinājums.

 

Par pašu albumu iespējams neko jaunu īsti nevarēšu pateikt, jo gan Toms Grēviņš visu precīzi aprakstīja savā “First Listening” bloga ierakstā 2013. gada maijā, gan tas šī gada laikā klausīts tik daudz reižu, ka iegūlies prātā kā tautasdziesmas un viengabalains, nevainojams vienums. Jā, pat iepriekšējā albuma, kas bija vairāk kā gadu laikā izlaisto dziesmu apkopojums, spilgtākās un sirdi kustinošākās dziesmas Apēst Tevi un Zemeslodes nav tik tuvas. Bet tas varbūt tādēļ, ka nav tik muzikāli izsmalcinātas. Tādēļ arī nebūtu pareizi salīdzināt ar šo – Procrastination skanējumu. Bieži apzināti šķību, aritmisku, bet slāņu-slāņiem saklātu masu, kas ik pa laikam atklāj ko jaunu un papildina jau tā biezo skanējumu.

 

Šobrīd, pusotru gadu pēc albuma iznākšanas, to klausoties, es joprojām pamanu jaunas skaņu nianses vai iecilpotas ritma līnijas, kas sasaucas ar kādu citu dziesmas skaņu. Joprojām šo albumu ir patīkami klausīties ne tikai ieraduma pēc, bet, pateicoties šīm neskaitāmajām skaņu kārtām, to ir arī interesanti klausīties. Nezinu, vai tas tikai man, bet tiklīdz mūzikai ir zudis novitātes un izziņas process, kas sekojis primārajai harmoniju apjūsmošanai, un ja tur nav nekā cita pie kā kavēties, tā man diezgan strauji kļūst vienaldzīga. Ar Procrastination vēl nekas nav beidzies.

 

Tā arī ar aizvadītā gada novembrī notikušajiem Procrastination programmas koncertiem jāsaka, ka mums visiem bija tā iespēja piedzīvot pat prasīgiem melomāniem (tādiem kā es) augsti novērtētu sniegumu. Tas kopā ar pārdomātu un izteikti citādu skatuvisko un gaismu noformējumu iedarbojās kā muzikāla vētra, kas ik pa laikam uzdzen ķermeniskas trīsas. Dažkārt patīkamas, dažkārt ne tik ļoti, bet tās vienmēr no koncerta sniedzēju komandas puses bija precīzi notēmēta emocijas. Par to arī “cepuri nost”.

 

Bet ne par to ir šis stāsts. Vismaz ne šobrīd. Šis stāsts ir par Procrastination Live filmu. Par gandrīz tikai melni baltās toņkārtās ieturēto piedzīvojumu, kas, ticiet vai nē, vēl vairāk papildina jau tā blīvo Procrastination informācijas devumu. Pateicoties skatuviskajam noformējumam – slīpajiem stikliem un spoguļiem, simtiem diožu, žilbinošajām baltajām gaismām utml. noslēpumainas un atturīgas gaisotnes veidotājiem, attapīgākie operatori ir notvēruši jaunas šīs mūzikas nokrāsas-atmosfēru, kas liek atcerēties, ka ne jau informācijai ir primārā nozīme, bet gan tam, kā tā tiek pasniegta. Šis video koncertieraksts pilda šo funkciju ar uzviju, jo tās astoņas dziesmas, kas tika atrādītas DVD prezentācijā (protams, diskā ir visas koncerta dziesmas), lika atcerēties par koncertā piedzīvoto, papildināja to un, protams, sniedza daudz jaunu vizuālu informāciju, kas koncertzālē Palladium bija paslīdējusi garām.

 

Visaugstāk novērtēju operatoru darbus un režisora kopā likšanas izveicību dziesmās, kad savos kulmināciju brīžos tās pārtapa par džezisku skaņu mučkuli vai rokmūzikas “zāģi”, jo tie ir tie izšķirošie brīži, kad video materiāls nodefinējas – top skaidrs, vai tas ir bonuss koncertam – jauns nebijis piedzīvojums, vai gluži vienkārši dokumentē koncertzālē notikušo – emocionāli nespēj aiznest līdz skatītājam skaņu vilni un atmosfēru.

 

Tā kā es, līdzīgi kā koncertfilmas režisors Uģis Olte (viņš arī grupas Instrumenti videoklipu Don’t Hold Onto Me un King Of the Wild Things režisors),  koncertus labprātāk izbaudu mājās, dīvānā, kur nav nedz jāspaidās, nedz jādomā par skaņas niansēm dažādos koncertzāles nostūros, šāda diska esamībā īpaši priecē.

 

P.S. Disks papildināts ar Procrastination stilā ieturētu fotoalbumu un Making Of dokumentālo filmu, kas ieskicē koncerta plānošanu, muzikantiem izliktos izaicinājumus mācoties albuma dziesmas un redzamā vizuālā noformējuma niansētību.

 

Disks nopērkams Instrumenti mājaslapā, lielākajos grāmatu un mūzikas disku veikalos.

.

Foto: Mārtiņš Otto

 

.

.