Par “Aicina izplatīt Latvijas filmas internetā”

23. aprīlī no plkst. 11:00 līdz 13:00 kinoteātrī K.Suns (Elizabetes ielā 83/85) notiks Nacionālā Kino centra un MEDIA Desk Latvija organizēts seminārs par filmu izplatīšanu video platformās internetā, īpaši aplūkojot situāciju Latvijā.

„Semināram ir divi mērķi: vispirms mēs gribam mudināt Latvijas filmu veidotājus ievietot savas filmas internetā, atgādinot, ka jau šobrīd pastāv vairākas iespējas to izdarīt. Izvēles iespējas ir arī skatītājiem, kas dod priekšroku skatīties filmas internetā – respektēt filmu veidotāju intereses vai ne. Gribam uzsvērt, ka šobrīd Latvijā ir iespējams likumīgi izplatīt un tātad arī – patērēt -filmas internetā,” stāsta semināra organizētāja, MEDIA Desk vadītāja Lelda Ozola.

Tā kā strauji mainās filmu izplatīšanas “logu” hronoloģija un arvien biežāk filmu var noskatīties internetā pat vienlaikus ar pirmizrādi kinoteātrī vai pavisam īsi pēc tās, vēlamies aicināt vienkopus vairākas lielākās Latvijas filmu izplatīšanas vietnes internetā un uzzināt, kā viņu darbība ir attīstījusies pēdējo pāris gadu laikā – vai interese ir augusi gan no filmu ievietotāju, gan auditorijas viedokļa, cik strauji aug skatītāju interese, kādas filmas interesē visvairāk.

Savukārt NKC pārstāvji stāstīs arī par jaundibināto platformu Baltic Universe, kā arī par portāla Filmas.lv nākotnes attīstības plāniem attiecībā uz Latvijas filmu pieejamības veicināšanu.

preses relīze

Godīgi sakot no šajā pasākumā prezentēto uzņēmumu piedāvājumiem zināju tikai divus. No kuriem viens ir,  šķiet, ar ārkārtīgi dīvainu izpildījumu. Tātad izrādās, ka Latvijā legāli skatīties spēlfilmas, īsfilmas, dokumentālās, animācijas (arī latviešu rokām tapušās) ir iespējams piecos resursos (ja ir kāds vēl, lūdzu, pierakstiet komentāros) (iTunes, Vimeo, YouTube var neminēt).

 

Vispopulārākais (?) un piemērotākais kino jomai ir Lattelecom. Prezentācijā gan nekā diži jauna Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika nepavēstīja, kā vien to, ka novērojumi liecina, ka latvieši sāk atzīt video on demand tipa video nomas, un šī pakalpojuma izmantošana Lattelecom interaktīvajā televīzijā strauji aug. Šobrīd esot ~120k video pieprasījumu gadā un viss liecinot, ka pie šī skaitļa neapstāšoties (bet vai tie visi ir video pieprasījumi? Un, cik tas ir bez TV arhīva? Tātad ne tik grandiozs tas skaitlis beigās varētu sanākt, tieši kinofilmu sadaļā). Lai kā tur būtu, par sekmīgu biznesu liecina Lattelecom izteiktā interese par pašiem sava produkta finansēšanu – Netflix un Amazon paveiktais un izplatītie panākumi arī vietējam VOD līderim dod drošības garantu spert soli šajā virzienā. Cik tas ir pamatots un cik pieprasīts šāds finansējuma piedāvājums, redzēsim tuvākajā nākotnē.

 

Ļoti interesantu (vai precīzāk bravūrīgu un visvarošu) platformu piedāvā, kā izrādās, mega populārais MeGoGo.net un viņu izpilddirektors Andžejs Pjateckis. Kā viņš apgalvoja, viņu (visā pasaulē) lietotāju skaits ir simtos miljonu (atvainojos, bet nepiefiksēju cik, bet domāju, ka 200, 250 vai 300 miljoni vairs nav būtiski), no kuriem vietējā Latvijas mājaslapa statistikā savācot 23 milj. unikālo apmeklētāju skaitli gadā. Tas esot pateicoties milzīgajam bezmaksas piedāvājumam. Viņu nostāja ir tāda, ja filma ir izgājusi visu savu primārās lietošanas ciklu (festivāli, kinoteātri (un) TV), to tālākā dzīvei jābūt video on demand, turklāt bez maksas. Ar “bez maksas” viņi saprot, ka skatītājs ir “spiests” noskatīties trīs 30 sekunžu reklāmas visas filmas straumēšanas laikā. Izmēģinājis MeGoGo.net piedāvājumu, es nesaskāros ne ar vienu reklāmas pauzi, bet brīvi apskatījos kā darbojas viņu serviss. Jāatzīst kaut arī tikai krievu valodas esamība interfeisā (būšot tuvākajā laikā iztulkots uz latviešu valodu) man apgrūtināja iedziļināšanos, jau pirmajās minūtēs es uzgāju tādas filmas kā Amour, Beasts of the Southern Wild, Magic Mike un Habemus Papam. Arī Dredd, Taken 2 un Bachelorette turpat vien bija. Ir arī pieejami subtitri un voice over tulkojumi. Ja ar subtitriem vēl puslīdz labi viss izskatījās (bieži tulkojums bija neprecīzs – aptuvens), tad no krieviskā voice over tulkojuma dažām filmām nevarēju tikt vaļā (bet gan jau tas tikai man tā). Prezentācijā minētais pakalpojums – par noteiktu naudas summu nopirkt filmu, man nebija atrodams. Kopumā MeGoGo.net atstāja popsīgu “mēs visu varam un, ja nevaram, tad tūlīt varēsim” iespaidu. Nezinu kā jums, bet man šie piedāvājumi nepārliecina, turklāt minētās reklāmas pauzes, kurām vajadzētu nodrošināt filmu izplatītājiem ienākumus es tā arī nemaniju. Tam, it kā, mani kā galaprodukta patērētāju nevajadzētu satraukt, bet baidos, ka šāds neviennozīmīgs monetizācijas process nesaistīs jau tā kūtros latviešu filmu producentus.

 

Par Online Film Latvia un Baltic Universe piedāvājumiem nekas daudz nav bilstams. Kā arī to prezentācijas vairāk atgādināja skolas laikus, kad kāds piespiedu kārtā izvilkts klases priekšā kaut ko negribīgi stāsta. Nu bet šāda tipa ainas novērojamas ļoti bieži un vairs jau nepārsteidz. Nemaz nerunājot par vispārēju neieinteresētību pārdot savu produktu. No sērijas, ja kāds gribēs pats atradīs un 100% jau zina par mūsu produktu. Lai jau veicās un dievs dod kādā brīdī nesūkstās un nejautā pēc valsts atbalsta (ja jau nav ar valsts finansējumu). Bet principā abi projekti piedāvā pašiem filmas radītājiem platformu, kurā izplatīt savu filmu. Sākot ar cenas noteikšanas, beidzot ar dažāda veida soc.tīklu instrumentiem, diskusijas iespējām turpat izveidotajā filmas lapā (sadaļā). Attiecīgi – ar šiem produktiem Latviešu filmu izplatība internetā diezvai aizies uz urrā, drīzāk tās varētu būt labas vietnes jaunajiem censoņiem…. bet nu tur atkal jautājums, vai tie vēlēsies prasīt par savu veikumu naudu un ja nē, tad kam viņiem nepazīstams saits, kurā augšuplādēt savu filmu, ja blakām ir YouTube un Vimeo? Protams, ja Online Film Latvia un Baltic Universe pulcējas jomas profesionāļi un naudas turētāji, tad tas kardināli maina situāciju, bet vai tā ir…?

 

Par Filmas.lv “prezentāciju”, kas izpaudās, kā ziņu nolasīšana no lapiņas, ir diezgan skumja noskaņa, jo, ja arī zem tās relaksētās un it kā “viss jau ir forši” fasādes ir apņēmība, tad diezvai tur ir vajadzīgā cilvēku kapacitāte, lai izpildītu ieceres. Tuvākajā laikā ir iecerēts atjaunot mājaslapas dizainu. Nezinu, vai tā būtu primārā vajadzība, bet cerams tas saistīts ar funkcionalitātes palielināšanu. Filmas.lv ir iecere izveidot vispilnīgāko katalogu ar latviešu filmām un informāciju par tām. Tādu kā vietēja mēroga imdb.com, kur sākot no konkrētās filmas apskatīšanas līdz pat to veidotāju komandas pilnai kontaktinformācijai būs pieejama vienviet. Nebūs ar Google palīdzību jāveic mazā izmeklēšana, lai noskaidrotu kādu lietu par konkrēto filmu (kā piemēram tikai nejaušības dēļ uzgāju, ka OnlineFilm resursā par pāris EUR ir noskatāma Arvīda Krieva filma “Man patīk ka meitene skumsts” ar Mārtiņu Freimani galvenajā lomā). Kā vēl viena iecere, ziņojumā tika minēta arhīvā sastopamo (minēja: “aptuveni simts”) filmu skatīšanās iespēju arī visās Latvijas skolās (šobrīd skatāmas tikai atrodoties bibliotēkās). Tas protams ir jauki, bet man joprojām nav saprotams, kādēļ vispār ir šis skatīšanās ierobežojums? Kādēļ es nevaru samaksāt to Latu vai divus un skatīties Limuzīnu jāņu nakts krāsā vai Vecāks par 10 minūtēm, kad un kur es gribu? Bīstās no pirātisma? Nebūsim naivi, latviešu kino klasikas katalogu nemaz tik daudz cilvēku nevēlētos zagt, ja viņš smuki un saprotami būtu pieejams vienalga Lattelecom, MeGoGo vai Filmas.lv arhīvos.

 

Personīgi es vispozitīvāk skatos uz Lattelecom platformu, jo tā, manuprāt, ir ar vispiemērotāko modeli gan vecajām filmām, gan jaunajām filmām, kas beigušas savu ceļu kinoteātros. Domāju, ka es neesmu vienīgais, kas ik pa laikam meklējot iespēju noskatīties kādu latviešu filmu saskaras ar realitāti, ka vienīgā reālā vieta kur to mūsdienīgā ceļā iegūt ir visu nīstie torrenti. Tad varbūt pirms bezjēdzīgi nīst vajag tautai piedāvāt jēdzīgas alternatīvas un (pārspīlēju) pirātisms pazudīs kā nebijis (spilgts piemērs ir mūzikas straumēšanas pakalpojumi Rdio un Spotify – jau mēnesi neesmu ieslēdzi savu Winamp). Un, lai projektu iekustinātu masveidā, no valdības puses vajag mazu labojumu nolikumā, kas attiecās uz visiem valsts finansējumu ieguvušiem projektiem – visām filmām pēc to demonstrēšanas kinoteātros ir jābūt pieejamam online straumēšanas servisos. Citādāk šis un līdzīgi semināri un diskusijas ir tukša muldēšana, jo tiem kam jāveido saturs, jāmaterializē projekts, īstenībā nav motivēti un turēsies pie vecā – ātri, ātri atrādīs savu filmu un tad uz mūžību noglabās skapjos, lai tik kāds viņu nenozog.

 

Aicina izplatīt Latvijas filmas internetā

  • http://sapnis.com normis

    Lattelecom pakalpojums diemžēl pieejams tik pat ierobežotā veidā kā Filmas.lv – tikai klientiem, kuri maksā par televīziju. Man televīzijas nav, tāpēc es pat gribēdams nevaru skatīties tās filmas internetā. Diezgan bēdīga situācija kopumā.

    • http://twitter.com/Lattelecom Lattelecom

      Ikviens internetā var ērti un lēti iznomāt filmas – vienalga, esi vai neesi Lattelecom klients. http://www.lattelecom.tv/filmas

      • http://sapnis.com normis

        Paskaties augšā, visi domā, ka tikai klientiem. Kaut kas nav labi ar reklāmu. Tik daudz visur spiežat uz to, lai visi kļūst par klientiem, ka beigās automātiski tiek pieņemts, ka visi pakalpojumi ir klientiem.

      • Ģirts Luste

        Taisnība. Domāju,ka var panākt boost (šim produktam), ja palaistu reklāmas kampaņu, ka visi kam ir internets (turklāt tagad SmartTV pērk kā traki – tur taču jums ir kaut kāds apps, ja?) var īrēt filmas jūsu nomā.

  • http://kino.kults.lv/ Kino Kults

    Profesionālais kretīnisms liek apskatīties datus un pateikt, ka MeGoGo.net Martā (pēdējie pieejamie dati no Gemius.lv) bija 159 239 unikālie apmeklētāji no Latvijas, 833k apmeklējumi vispār un 1,8mil lapu skatījumi (kopumā), nu nav īsti miljonu miljardi. Serviss kā tāds ir ļoti pareizs un Netflix-veidīgs, tikai ne lokāls, diemžēl, un mēs nekad nebūsim tā prioritāte (origin ir Ukraina, ja nemaldos).

    LTC ir super, bet tikai LTC klientiem – es tāds neesmu, man viss ir liegts. Viss pārējais minētais, diemžēl, ir “klasiskais latviešu bizness” jeb tā neesamība – komentāru no sērijas “Kapēc?” un/vai “Kapēc nē?” ir tik daudz, ka labāk tā vietā kaut ko noskatīties. Taču jautājums “shut up and take my money” joprojām ir aktuāls, jo platformas, kur veidot savu digitālo HD filmu bibliotēku, pagaidām nav :(

    • Ģirts Luste

      Bet kā Lattelecom apps strādā smart tv televizoros? Saprotu, ja jau ir app, tad nav televīzijas nepieciešamība, lai skatītos filmas.
      Un par MeGoGo, tā jau likās, ka viņi tos datus kaut kā miksē un putro, lai beigās iznāktu turbo iespaids, it kā.

  • Ģirts Luste
  • Ģirts Luste

    Lattelecom ~120k video pasūtījumi gadā esot tikai video nomā. Bez TV arhīva.

  • http://www.megogo.net Andzejs

    Diezgan interesanti tika pārspēleti dati, kurus es prezentēju..23Miljoni unikālo lietotāju mēnesī ir nevis Latvijā, bet vispār resursā no visām valstīm, par simtiem miljoniem bija teikts, ka tas ir gada griezumā unikālo apmeklējumu skaits. Cilvēkam rakstot rakstus vajag uzmanīgāk klausīties prezentāciju..
    Uz to brīdi vēl Latvijā nebija sākta reklāmas tirdzniecība, tagad reklāmu var redzēt gandrīz vai katrā filmā un tās daudzums pieaug. Biznesa modelis strādā. Resurs pilnībā ir lokalizēts latviešu un angļu valodā visās iekārtās!
    Lai jauka skatīšanās.