Par īsfilmu Low Profile

Īsfilma „Low Profile” ir veltīta Rīgas nomales savdabīgās noskaņas poētiskai atspoguļošanai un interpretācijai. Filmas varonis piedzīvo negaidītu veselības saasinājumu un paklausot ārsta ieteikumam, uzsāk regulāras pastaigas savā tuvākajā apkārtnē (Sarkandaugavā). Negribīgi viņš uzsāk neuzkrītošu ceļojumu pretī savai transformācijai un jaunam skatam uz sevi un vidi sev apkārt.

Īsfilma aicina skatītājus apstāties, ieklausīties sevī un ieskatīties savā tuvākajā apkārtnē, kuras noskaņa un izteiksme ikdienas steigā bieži paslīd garām nepamanīta. Filmas veidotāji tic, ka Rīgas nomales pelēkajām ielām piemīt smalka dvēsele, un cenšas iemūžināt filmā tās estētiku un atmosfēru.

„Low Profile” ir veidojuši kino entuziasti, kuros vieno kopīga kino mīlestība. Filmas režisors un scenārija autors ir Artis Dobrovoļskis, dzejas autors Gatis Zotovs, mūzikas autors AON, galveno lomu atveido Jurģis Rāts, lomās Juris Rāts un Edgars Bodnieks, operatori Andris Krastiņš, Jānis Naglis un Jānis Ekmanis, montāža – Jānis Jankevics.

Īsfilmas scenārija autors un režisors Artis Dobrovoļskis ir amatieru kino entuziasts, aktīvi darbojās dažādos audiovizuālajos projektos, kā arī iestudē amatieru teātra izrādes.

Viens no pasākuma mērķiem ir popularizēt amatieru un neatkarīgo kino.

Īsfilmu Low Profile paši veidotāji, vairakkārt akcentējot, dēvēja par amatieru kino entuziastu darbu. Varbūt tādejādi mēģinot radīt piezemētāku un visādā ziņā patiesāku priekšstatu par izveidoto filmu. Pretēji mūsdienās jau ierastās un mazliet šķebinošā standarta prakses, kur jebkas jaunradītais tiek pasniegts kā kaut kas neredzēts, iedvesmojošs un lielisks.

Tā arī pirms izrādīšanas filmas galvenais vīrs Artis Dobrovoļskis un citi tapšanas procesā iesaistītie cilvēki, stāstot par procesu un gala rezultātu, pieticīgi, bet patīkami patiesi noturēja līdzsvarā panāktā un gaidu līmeni. Tas tā, jauka pārmaiņa, salīdzinot ar ārzemju un, tā saucamo, profesionāļu kino “reklāmas kampaņām”. Šis atgādināja šķietami sen aizmirsto patiesību – esiet patiesi un cilvēki pavilksies.

Pati Low Profile filmiņa ir manāmi cietusi no ilgstošā procesa un laika gaitā noteikti ir zaudējusi tā saucamo vīziju un ideju. Kā jau ļoti daudz mūszemes darbi, tā šķiet saraustīta un, piedodiet, tizla. Bet nedomāju, ka tur var ko darīt… ja nu vienīgi filmēt atkal un atkal. Nepateikšu neko jaunu – tas viss ir treniņa jautājums. Atstrādāt iemaņas un tad jau arī būs nojauta ko nekad, nekad vairs un ko darīt tā, lai izskatītos vislabāk. Un tad, kad būs šī pārliecība par savu padarīto, montāžas vīriem būs grūtāk pamatot un pārtrumpot režisora sacīto. Nebūs vairs šīs īsfilmas liktenis, kad teju puse materiāla no pirmā montāžas varianta tika izmesta laukā.

Attiecīgi, 25 min materiāls pārvērties 10 min īsfilmā, kas manuprāt ir pārsvarā pieklājīgs darbs, kas diemžēl nepilda pamatnosacījumu – iepazīstināt ar Sarkandaugavas apkaimi. Low Profile vairāk atgādina milzīgā ātrumā veiktu autobraucienu cauri konkrētajam rajonam. No Low Profile nesanāks noskaņas kino, jo tik īsā laikā man svešo rajonu es diemžēl neiepazinu un kopējo, iecerēto noskaņu nenotvēru.

Kā jau teicu, vajag tik turpināt strādāt, jo atsevišķas ainas, muzikālais pavadījums un speciāli īsfilmai sarakstītā dzeja radīja iespaidu, ka veidotājiem ir ko teikt. Bet pēc filmas atskārtu, ka Rīgas Domei būtu svētīgi izsludināt konkursu kino veidotājiem radīt noskaņas kino stilā ieturētas īsfilmas par katru no Rīgas 58 apkaimēm.

plakats