Parabellum Rīgas Starptautiskais Kino Festivāls 2015

“Argentīnai un, iespējams, visai pasaulei draud katastrofa. Kāds vīrietis pievienojas ļaužu grupai savādā treniņnometnē dziļi džungļos. Tās dalībnieki apgūst dažādas izdzīvošanai noderīgas prasmes, taču iemācās arī to, ka, sabrūkot sabiedrības iekārtai, tās likumi vairs nedarbojas. Šīs zināšanas atmodina viņos tumšus instinktus.“

Argentīnieša Lukas Valenta Rinner debijas filma Parabellum piedāvā izteikti askētisku stāstu, kurā līdz robežai, kas šķir interpretāciju un brīvas fantāziju par un ap tēmu, ir palicis ļoti maz. Parabellum ir atsvešināta līdz maksimumam pasaules gala vizualizācija, kurā galvenais varonis – pūlī nemanāms pilsonis saplūdis ar pelēcīgi brūno pilsētvidi pēc ziņām par kaut kāda veida vispasaules anarhiju un neizbēgamo bojāeju, uzteic savu telefona pieslēgumu, apciemo tēvu pansionātā un aizved kaķi uz dzīvnieku patversmi. Sakravājis mantas, viņš kopā ar nelielu grupu cilvēku dodas ārpus pilsētas, uz kādu attālu vietu, kurā notiek izdzīvošanas jeb šajā gadījumā pasaules sagaidīšanas apmācību kursi. Filmas turpinājums sastāv no treniņu epizodēm un skatītājam neizskaidrotām nometnes dalībnieku misijām.

Filma, atskaitot radio, televīzijas un skaļruņos dzirdamo paziņojumu, ir praktiski bez teksta. Atsevišķi ar sižetu nesaistītie dialogi izteikti vienkāršos, nepaplašinātos teikumos. Tas kopā ar filmas garo ievada dabas ainu, kas tiek pēkšņi pārtraukta ar raķetes sprādzienu, rada spēcīgu mīklainu atmosfēru. Kaut kādā ziņā šis atmosfēriskums saglabājas viscaur filmai.

Jautājums vien tāds – cik ilgi var noturēt uzmanību skatītājam, nesniedzot atbildes un nepametot kādas jēgpilnas idejas galveno varoņu motīviem un darbībām. Cik ilgi skatītājam drīkst ļaut pašam fantazēt iespējamo fonā nolikto notikumu attīstību, līdz tas nepārvēršas režisora patmīlīgā un intravertā stāstījumā ar tikai viņam tveramu jēgu.

T.i., lai neveidotos sajūta, ka esi apkrāpts un redzētajiem, atskaitot atsevišķus gadījumus, visādā ziņā ikdienišķajiem procesiem, ir bijis mērķis un atrisinājums, jāveido kulminācijas punkts. Vieta, kurā tiek sniegtas atbildes vai vismaz process, nonāk jaunā fāzē. Protams, Parabellum pēdējo ainu par tādu varētu uzskatīt, ja vien aizmirstās, ka filmas pirmā aina ir idejiski identiska.

Vērtējums: 3/5