Pārgājiena seku skaņas [filma: 127 Hours]

127-hours-poster-2

Lai arī, atšķirībā no nesen manītās filmas Buried, kur Ryan Reynolds pilnīgi visu filmas laiku ir vienīgais filmas aktieris, iesprostots zārkā zem zemes, Danny Boyle jaunākas filmas 127 Hours, galvenā varoņa Aron Ralston tēla atveidotājs, aktieris James Franco nav gluži vienīgais aktieris, kas parādās šī stāsta izklāstā, tā tik un tā ir uzskatāma par viena aktiera un režisora ciešu sadarbību. Veidot klaustrofobiskas rakstura filmas manuprāt ir ļoti riskants pasākumus, jo ietver sevī pāris lietas, kuram jābūt ļoti labi nostrādātām, lai filma vispār būtu skatāma. Kā galvenie ir, spīdoša un daudzpusēja aktiera izvēle, ārkārtīgi precīzi pārdomāts operatora darbs un ļoti interesants stāsts/scenārijs. Ja kaut vienā no šīm lietām ir kāda nepilnība filma ir jau uzskatāma par neizdevušos. Gluži vienkārši tādēļ, ka šī nebūs filma, kur ar skaistu ainavu/ainu varēs uzjundīt emocijas vajadzīgajā virzienā.
 

Atzīšos, ka sākotnēji, lasot par filmu, aktiera izvēle man nešķita sevišķi veiksmīga un iepriekš radītais (redzētais) tēls nekādi nevarēja man ļaut domāt, ka James Franco ir aktieris, kas var būt tik neaizmirstams viena aktiera kinolentē. Viņa emocionālās pārejas no nenopietnā adrenalīna kārā jampampiņa uz konstruktīvo un pieredzes bagāto ceļotāju ar aukstasinīgu domu gājienu, man likās fenomenālas. Brīžam pat domāju, ka šis darbs ir vairāk pelnījis zelta skulptūriņu nekā jau izlielītais Colin Firth ar karaļa stostītāja lomu. Bet nu, Firth-am jau pagājušā gadā balva aizgāja gar degunu un tādēļ šogad pienāktos un neba nebūtu pelnījis.
 

Vienā no minētajiem emocionālajiem karuseļiem, Aron Ralston pats ironiski secina, ka viņš ir “baigais varonis” un tikai savas vainas dēļ viņš ir iekūlies tādā situācijā. Nebūtu viņa pārgalvība un pašapmierinātība, viņš kā normāls ceļotājs, jeb pareizāk būtu teikt piedzīvojumu meklētājs, noteikti kādam būtu izstāstījis par saviem ceļojuma plāniem un liela daļa no pārdzīvotā nebūtu noticis. Interesanti, ka šajā stāstā saskatu tādu kā visurgājēja izgājienu – izaicinājumu pilns un pārdrošs viņš kļūdījās un iekrita kanjona aizā, iespiežot savu roku starp akmeni un klints sienu, bet tehnika – loģika, aukstasinība un aprēķins viņu no tās izvilka. Universāla mašīna, kas pašpietiekami darbojas un tiek galā ar visām “problēmām”, kas stājas ceļā.
 

Filmu ar ainu, kur galvenais varonis sev nogriež roku, lai paliktu dzīvs, būtu tikai loģiski uzskatīt par ļoti asiņainu. Bet šeit ir manāma salīdzinoši humāna filmas veidotāja pieeja (cik nu humāni un gaumīgi tas var būt). Kaut arī bija asinis, kliegšana (pieklusināta) un nepatīkami skati, filma necentās iedziļināties un  parādīt visas anatomiskās detaļas rokas griešanas procesā. Par to viņiem paldies! Veidotāji lielāku akcentu likuši uz skaņām. Daudzas no kurām mēs nekad dzīvē nebūsim dzirdējuši, bet ļoti precīzi varēsim pateikt, kas ar tām tika apzīmēts. Skaņu efekti ir tik reāli un pārsteidzoši precīzi, ka brīžam liekas pats izjūti ekrānā redzamās sāpes.