Parodējot pašu radīto [filma: Machete Kills / Mačete Nogalina]

Neesmu liels b-kategorijas, grindhouse tipa un, tā saucamās, exploitation žanra filmu cienītājs. Iespējams, neapstrīdamo joku, kas iekodēts tajās, nespēju pieņemt par gana labu joku, lai tas būtu pilnmetrāžas filmas cienīgs. Ar īsajiem skečiem (arī viltus filmu treileriem) man nav nekādu problēmu. Jo tie ir joki, kas ātri un veikli izspēlē attiecīgo situāciju un uzstādījumu, daudz nekavējoties iztirzājumā un nepadarot lietas smagnējas.

 

Manuprāt, lakonisms un asums, kas līdz šim pavadīja Denny Trejo (aktiera vārds parādās aptuveni 250 (!!!) filmu/seriālu titros) stereotipiskāko meksikāņu slepkavas dažnedažādāko filmu tēlu, kuru vai nu dēvēja Machete vai kā līdzīgi, vai arī nē. Jebkurā gadījumā mēs visi saprotam, ka šis aktieris vienmēr spēlē vienu un to pašu tēlu, tā vienmēr arī ir bijusi šī aktiera panākumu atslēga. Bet 2010.g. režisora Robert Rodriguez filma Machete bija kā trekns punkts – noslēgums un saldais ēdiens visiem viņa aktieriskās klātbūtnes cienītājiem (kam par pierādījumu ne vienu vien reizi Machete pirmizrādē slāviskas izcelsmes vīrieši korī bļāva: “Deņi davi, Deņi davai”).

 

Visiem zināmā patiesība par filmu sēriju otrajām daļām un joka efektivitāti, to stāstot atkārtoti, šīgada ilgi muļļātajā Machete iecerētās triloģijas otrajai daļā – Machete Kills (trešā daļa, kā to vēsta viltus treileris otrās filmas ievadā, sauksies “Machete Kills Again… In Space”) redzama nesaudzīgi spilgti. It kā viss tiek darīts tāpat kā iepriekš, papildināts un teorētiski uzlabots, bet gala rezultāts tomēr nenostrādā. Ok, nenostrādā tikpat labi un atgādina oriģināla remix versiju. Attiecīgi – ir remix un rīmeiks cienītāji, bet ir tie, kuri vienmēr paliks uzticīgi oriģinālam.

 

Milzīga nozīme šī tipa, žanra un kvalitāšu filmu veiksmei ir tās stils. Tradicionāli tās ir uzņemtas ar noteiktu manieri vai operatoru rokrakstu un stilu, kas padara tās interesantākas, dod tām kaut kādu rozīnīti. Tā tas ir bijis jau pirms pusgadsimta ar kritiķu kritiķa Roger Ebert iecienītākā režisora Russ Meyer darbiem, kā piemēram Faster, Pussycat! Kill! Kill! un Beyond the Valley of the Dolls, tā tas ir tagad – ar neseno Hobo with a Shotgun ar Rutger Hauer priekšgalā un tā paša Rodriguez un Tarantino double feature Grindhouse. Diemžēl jaunākā, it kā šīs stilistikas filma Machete Kills par šo aspektu ir piemirsusi. Ja vien izteikta veco James Bond vai varbūt Austin Powers filmu vides butaforiskums un stāsta izklāsts nav bijis iecerēts kā šīs filmas galvenais piesaistes āķis.

 

Nevarētu teikt, ka Machete Kills mani nesasmīdināja un nelikās amizanta. Bija diezgan daudz momentu, kas ir smieklīgi un asprātīgi savā absurdā un pat debīlismā. Bet diemžēl lielākā daļa šo it kā izdevušos momentu bija iepriekšējās filmas joku un notikumu kaut kāda ziņā atkārtošana. Bieži pat līdz tādam līmenim, ka šķiet veidotāji nevis spēlē pēc zināmiem noteikumiem, tos piesātina un vajadzīgās vietās šo to pamaina lielākam efektam, bet izsmej un parodē pašu iepriekš izveidoto pasauli. Kas nedaudz pārsteidz, jo tieši tagad, kad veco, mēbelēm līdzīgo aktieru un klasisko bojeviku renesanse ir notikusi. The Expendables 2 ir pierādījis, ka ne obligāti, lai šāda tipa filma šodien nostrādātu, šie aktieri un žanrs ir jāparodē. Machete tēls un filma Machete Kills varētu nostrādāt labāk kā jebkad, Rodriguez to samuļļā un savās radošajās izpausmēs teju nogalina. Jo, ja vien Krievijā un Ķīnā šī filma neaizies uz urrā, diez vai piedzīvosim Machete un Star Wars crossover.

 2 stars