Pašpietiekamība limuzīnā [filma: Cosmopolis / Kosmopolise]

Za1mq

Pavisam noteikti režisora David Cronenberg jaunākā filma  Don DeLillo tāda paša nosaukuma noveles – Cosmopolis ekranizācija ir uzskatāma par viņa atgriešanos pie tā ko viņš pieprot vislabāk – veidot klaustrafobiskus, savā ziņā abstraktus stāstus un tēlus, kas cies vai liek sev ciest no izdomātām vai reālām mentālām problēmām. Savā ziņā jau viņa iepriekšējā filma A Dangerous Method arī, ja ne pilnībā, tad daļēji pilnīgi noteikti iekļaujas šajā raksturojumā, bet tomēr reālo personu – Freida un Junga savas pacientes mokošā psihoanalīze, izteikti sterilajā vidē neļauj pilnībā sapārot ar tādām filmām kā Crash, eXistenZ vai The Fly.

Robert-pattinson-cosmopolis-stills-4

Cosmopolis nepiedāvā nekādu fizisku transformāciju, ja vien par tādām neuzskatām rokas cauršaušanu un daļēju matu nogriešanu, bet gan galvenā varoņa, 28 gadus jaunā miljardiera Eric Packer, kura lomai režisors diezgan precīzi ir izvēlējies vampīrpuiku Robert Pattinson, kam jau pēc vairākkārtīgiem pieaugušo lomu mēģinājumiem biju atmetis ar roku un norakstījis kā diezgan viduvēju aktieri, pēc negulētas nakts un katastrofālas akciju tirgus zaudējumu norisēm, atskārsme, ka nespēj vairs piedzīvot ko nebijušu un asinis uzjundījošu. Naudas apjoms un tam pielaulātā vara un kontrole pār sev tuvāku un tālāku vidi viņu ir nogurdinājusi un pilnībā garlaiko. Pat līdz tādam līmenim, ka lūdz savai mīļākajai iešaut sev ar, iespējams letālu elektro lādiņu, izmēģina kāda ir sajūta pielietot ieroci, lielā pārsteigumā konstatējot, ka cauršauta roka arī sāp.

547903_332607696797931_153118931413476_958777_75364476_n

Praktiski visi filmas notikumi jeb precīzāk – sarunas norisinās miljardiera ultramodernajā no ārējās vides drošajā limuzīnā, kas pielāgots gandrīz visām dzīves situācijām un ļauj tā īpašniekam, ja ir tāda vajadzība, tur pavadīt pat dienām ilgi, tādejādi simbolizējot pašpietiekamību. Dienas gaitā miljardieris savā limuzīnā satiekas un apspriež globālas eksistences tēmas, konstatē procesu paredzamību un to nenozīmības faktu tā, lai arī mēs redzam, cik lielā mērā vara to ir atālinājusi no ikdienas. Informāciju par ASV prezidenta vizīti pilsētā, plašiem ielu protestiem un iemīļota mūziķa bēru ceremoniju viņš uztver ar neveselīgu distancētību un ironiski atzīmē, ka pēc pāris stundām par šo notikumu faktu reti kāds vēl atcerēsies. Turklāt sarunās ar savu finanšu teorētisko grāmatvedi izspriež, ka apkārtējo notikumu, lai arī cik svarīgi tie ir konkrētajā brīdī, nozīmība visiem piemītošajā tieksmē pēc nākotnes, ir degradēta. Tātad nenozīmīga. Visa dzīve ir tendēta, plānota uz ko vēl neesošu, tātad fiktīvu un bieži vien idealizētu, bez realitātes sajūtas.

Robert-pattinson-cosmopolis-stills-2

Lai arī filmas aktieru sastāvā ir tādi grandi kā Juliette Binoche un Paul Giamatti, to ekrānlaiks ir gaužām īss, un katrs parādās tikai vienā ainā. Arī pārējo aktieru un tēlu maznozīmīgā uzpeldēšana stāsta norises gaitā ir kā fons galvenā varoņa abstraktajam un no parastās cilvēku ikdienas atrautajam dzīves stilam jeb konkrēti filmā pārdomām par savas dzīves piepildījumu un virzību. Viss notiekošais liek mums konstatēt, ka vienīgā lieta, kas “cilvēku parasto” vieno ar šo gandrīz dievu kārtā iecelto, ir ēdnīcas un friziera apmeklējums.

Cosmopolis_paulgiamatti

Cosmopolis ir diezgan blīva monotonu dialogu (pat pareizāk būtu tos dēvēt par monologiem) pildīta drāma, kas, pateicoties klaustrofobiskajai un distancētajai noskaņai un pieejai tēmām, bieži pārtop par trilleri ar spiedīgu un bezcerīgu visaptveroša nezināmā ļaunuma sajūtu.